Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja vakar notikušajā Krievijas raķešu uzbrukumā Viļņanskas pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.
Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins informēja, ka Viļņanskai trāpīja divas ienaidnieku raķetes, radot postījumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām.
Vakar visā Ukrainā Krievijas raķešu uzbrukumos nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37.
Ukrainas prezidents Zelenskis savos sociālajos tīklos rakstīja, ka Ukrainas pilsētas un ciemati ik dienu cieš no Krievijas uzbrukumiem, taču tos varot novērst, "iznīcinot teroristus tur, kur viņi atrodas, likvidējot Krievijas raķešu palaišanas iekārtas, uzbrūkot tām ar tālās darbības rādiusa ieročiem, un palielinot modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu skaitu Ukrainā".
Zelenskis pateicās Ukrainas sabiedrotajiem par sniegto palīdzību, bet piebilda, ka lēmumi ir jāpieņem ātrāk, jo "jebkura kavēšanās ar lēmumu pieņemšanu šajā karā nozīmē vēl vairāk cilvēku upuru".
Krievijas raķešu un dronu triecieni ir radījuši apjomīgus postījumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Šogad notikušajos Krievijas masveidīgajos uzbrukumos ir iznīcināta aptuveni puse no Ukrainas elektroenerģijas ražošanas jaudām, bija teikts Ukrainas valdības šonedēļ nosūtītajā vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam.
Rietumvalstis līdz šim Ukrainai ir piešķīrušas tālas darbības rādiusa raķetes "Scalp", "Storms Shadows" un ATACMS, kas ļauj uzbrukt Krievijas militārajiem objektiem dziļāk frontes aizmugurē.
Kijivai pagaidām nav izdevies pārliecināt Vāciju, lai tā piegādātu tālas darbības rādiusa raķetes "Taurus", kas tiek uzskatītas par vienām no labākajām pasaulē.
Mediji vēsta, ka ASV rīt izziņošot jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 150 miljonu dolāru vērtībā. Paketē būšot iekļauti ne tikai 155 milimetru artilērijas lādiņi, bet arī pretgaisa aizsardzības sistēmas "Hawk", ko amerikāņi savā bruņojumā ieviesa pagājušā gadsimta 50. gados.
Taču Ukraina vēlas saņemt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot", kuras ir apliecinājušas savu efektivitāti cīņā pret Krievijas raķetēm.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vakar Horvātijā tikās ar ASV valsts sekretāra vietnieku Eiropas jautājumos Džimu O’Braienu. Amatpersonu sarunas centrālais jautājums bija papildu "Patriot" sistēmu piegāde Ukrainai, informēja Kuleba.
ASV valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tās prioritāte ir pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" un NASAMS raķešu piegāde Ukrainai.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
