Lidmašīnu pārveidojuši Ukrainas aviācijas entuziasti, kuri neatklāj, ar kādām metodēm ienaidnieka droni tiek iznīcināti. Viens no variantiem, kas izskan dažādos avotos, ir tāds, ka lidmašīna aprīkota ar iekārtām, kas traucē drona darbībai. Tāpat izskan, ka dronu notriekšanai varētu tikt izmantots ložmetējs, kas atrodas aiz pilota.
"Yak-52" pilotē amatierpiloti un tā nav Gaisa spēku lidmašīna
Uz lidmašīnas fizelāžas ir uzkrāsotas arī "trofejas" jeb droni, kuru darbībai lidmašīna traucējusi. Piemēram, "trofeju" sarakstā ir tādi bezpilota lidaparāti kā krievu "ZALA 421-16E", vairāki "Orlan" sērijas bezpilota lidaparāti, kā arī vairāki irāņu droni.
"ZALA" tipa droni, ko galvenokārt izmanto novērošanas nolūkiem, ir ar fiksētiem spārniem un sver aptuveni 9 kilogramus.
Lai gan nav skaidri zināms, kurās Ukrainas daļās "Yak-52" tiek izmantots dronu medībām, vairākos vietnes "Telegram" publicētajos video tiek norādīts, ka lidmašīna tiek izmantota Ukrainas dienvidos tālu no frontes līnijas.
⚡️🇺🇦Ukrainian Yak-52 pilots who shot down a 🇷🇺Russian reconnaissance UAV Orlan-10 today pic.twitter.com/2qeNbMNTHA
— 🪖Military news (@front_ukrainian) April 27, 2024
Viens no video materiāliem, kas ievietots arī mikroblogošanas vietnē "X", ir uzņemts netālu no Odesas šī gada aprīlī. Uz faktu, ka lidmašīnas kabīnē varētu būt ložmetējs, liecina apļojošās kustības ap ienaidnieka dronu.
Izpletnis, kas tiek izšauts no drona, liecina, ka tas saņēmis triecienu un krīt.
YAK-52 with a gunner in the backseat (!) shoots down a Russian UAV pic.twitter.com/HoU2cNnwx3
— Angry Cossack (@auto_glam) April 27, 2024
Vairums notriekto dronu darbojas autopilota režīmā jeb Krievijas pusē nav pilota, bet tikai informācijas apstrādātājs. Tas novērš risku, ka okupantu drons pēkšņi varētu centies "uzbrukt" Ukrainas lidmašīnai.
Vienā no video redzama arī pati Ukrainas lidmašīna. Šo video uzņēmis jau pieminētais okupantu izlūkošanas drons. Video materiālā redzams lidmašīnas pilots un cilvēks pozīcijā aiz pilota, kurš, domājams, veic triecienus pa bezpilota lidaparātiem.
Ukrainian Yak-52 which is used to hunt down Russian reconnaissance UAVs over the southern Ukraine.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) June 8, 2024
Video from a Russian drone. https://t.co/5Ba0xy7cWM pic.twitter.com/99havoXGSf
"Yak-52" plaši izmanto aviācijas šovos Eiropā un pasaulē, bet tika radīta arī militārā versija
Pirmo reizi "Yak-52" tika izmantots 1970. gadu vidū, kad to sāka izmantot gaisa spēku pilotu treniņiem. Lidmašīnas veiklība to padarīja populāru ne tikai militārajā nozarē, bet arī aviācijas entuziastu vidū, kuri ar šo modeli piedalās dažādos aviošovos.
Lidmašīnas salīdzinoši mazais svars, kas ir nedaudz lielāks par tonnu, padara to par izveicīgu lidaparātu, kurš spēj attīstīt pat 285 kilometru stundā lielu ātrumu.
Teju visi lidaparāti, kuri vēl šodien ir spējīgi pacelties gaisā, ir tā dēvētie vispārējās aviācijas gaisa kuģi jeb tādi, kas pēc to konfigurācijas nav izmantojami komerciālajiem vai militārajiem mērķiem. Tomēr 1970. gados tika uzbūvēti arī "Yak-52" militārās modifikācijas lidaparāti, kur zem spārniem tika novietoti ložmetēji un raķetes.
Žurnāls "Forbes", citējot Itālijas aviācijas ekspertu Deividu Sensiotī, norāda, ka lielākais "Yak-52" pluss ir tā spēja saglabāt lēnu lidošanas ātrumu.
"Ja ukraiņi izmanto šīs lidmašīnas tāpat, kā to ir darījuši amerikāņi un itāļi, tad tās var ilgi riņķot virs noteikta apgabala, piemēram, Odesas un gaidīt, kad radaru komandas uz zemes dod komandai norādījumus,"
sacīja Sensiotī.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.