Analizējot iespējamās nākotnes situācijas Krievijā no ASV skatu punkta, drošības politikas eksperte atklāja, ka Vašingtonā vēl notiek sava veida viedokļu cīņa starp tiem, kuri Krievijā vairāk par visu vēlas stabilitāti, pat, ja tas nozīmē totalitāra režīma saglabāšanos, un tiem, kuri vēlas pārmaiņas Krievijā, jo tās ilgtermiņā būtu Rietumu interesēs.
Pārmaiņas Krievijā nenāktu par sliktu ASV interesēm
"Noteikti ir daudzi Vašingtonā, kurus satrauc doma par haosu Krievijā, par Krievijas iespējamo sadalīšanos, par to, ka nebūtu paredzams, kas notiek ar kodolieročiem un kā tas tālāk izpaužas plašākā pasaules mērogā. Tie, kuriem ir lielas bažas tieši par kodolieroču drošību, tie gribētu lielāku stabilitāti Krievijā, bet tas nav vienīgais viedoklis, ir arī daudzi Vašingtonā, kuri uzskata, ka nav pārāk jābaidās no pārmaiņām Krievijā, jo pārmaiņas Krievijā, ņemot vērā, ka tā šobrīd ir agresors, nevarētu būt tik ļaunas Vašingtonas interesēm," skaidroja Bērziņa.
Līdz ar to ir atklāts jautājums par to, vai Amerika gadījumā šobrīd sevi par daudz nebremzē, runājot par militāro palīdzību Ukrainai.
Daži eksperti spriež, ka Baltais nams nepiegādā tālākas darbības ieročus Ukrainai, ar ko ukraiņi varētu vērsties pret Krievijas bāzēm okupētās Krimas vai pašas Krievijas teritorijā, jo baidās saasināt situāciju.
Vašingtona uzmanīgi vēro Ķīnu
"Viens variants ir, ka prezidents Baidens ar savu tuvāko komandu nevēlas radīt plašāku karu ar tiešu NATO dalību. Otrs jautājums, kuru varbūt jāskatās nopietnāk, ir par to, kas ir Amerikas drošības interesēs? Ja skatāmies, cik ir dots Ukrainai, un kāds ir šis karš, tad šajā karā izmanto ārkārtīgi daudz artilērijas lādiņu. Tajā šauj nepārtraukti un šobrīd nesaražo tik, cik vajadzētu, ne Eiropā, ne Amerikā.
Ir jāskatās uz to, vai Vašingtona uzskata, ka var atļauties šobrīd, ļoti nestabilā globālā situācijā, vairāk atdot Ukrainai. Vai tas ir tīri tādēļ, ka [ASV] baidās no Krievijas, par to man ir grūti spriest, jo es saprotu, ka tam apakšā ir arī vairāki praktiski jautājumi," norādīja Bērziņa.
Tiesa, viens no galvenajiem jautājumiem dienaskārtībā ir draudi no Krievijas, taču Vašingtonā ir skaļas balsis, kas vairāk satraucas par Ķīnu. Iespējams, palīdzība Ukrainai tiek bremzēta, jo pastāv apdraudējums Klusajā okeānā.
Krievijā maz cerību uz pēkšņu demokratizāciju
"Ķīna modernizējas, īpaši militārajā jomā, ātrāk, nekā to dara ASV. Pieaug cilvēku skaits, karavīru skaits, un arī imperiālās ambīcijas pieaug tādā ātrumā, kura dēļ ASV valda liels satraukums, kā ietu Rietumiem tādā Aukstajā un varbūt arī ne Aukstajā karā?
Ja būtu runa tikai par Krieviju, tad, protams, lēnām, lai Krievija noasiņo gan burtiski, gan finansiāli, un ar laiku atkal sabrūk. Bet tā spēle nav tikai ar Krieviju, jautājums ir arī par Ķīnu," skaidroja Bērziņa.
Atbildot uz jautājumu, kurš no trim scenārijiem Krievijā ir ticamāks: režīma joprojām stabila pastāvēšana vairāk vai mazāk esošajā formā, sabrukums un, iespējams, valsts sadalīšanās sīkākās vienībās vai demokratizācija, Bērziņa vērtēja, ka nākamais solis noteikti nav pēkšņa demokrātija.
Ķīnai nepatīk neprognozējama situācija
"Manuprāt, Krievijā arī tie kara vadoņi, kuri vēlētos pārmaiņas, nevēlas haosu, jo haosā ir lieli zaudētāji. Prigožina pašreizējā situācija ir tāda, ka notiek it kā sacensība par varu, bet nav atklāts karš. Prigožins dzīvo, Prigožinam ir dota telpa. Vai notiek kāda vairāk plānveida decentralizācija vai kaut kas tamlīdzīgs, vai notiek pārmaiņas, kuras aizkulisēs varētu būt neharmoniskas, bet tā, lai ārēji izskatītos, ka pārmaiņas notiek plānveidā – kaut kas drīzāk uz to pusi. To iespējamie nākamie spēki Krievijā, pirmkārt, vēlētos," norādīja Bērziņa.
Otrkārt, to vēlētos arī Ķīna – neprognozējamas situācijas nav pieņemamas Ķīnas valdībai.
"Ķīnai stabilitāte ir galvenā vērtība, un, ja skaidrs, ka kaut kas Krievijā notiek un mainās, un Ķīnas dalība, protams, Krievijas jautājumos arvien aug, tad ir svarīgi, lai pasaulē, bet arī Ķīnā izskatās, ka [Krievijā] notiek kaut cik harmoniskas pārmaiņas.
Tāpēc kaut kas, kas ir varbūt kara vadoņu savstarpēja noruna sadalīt teritorijas ar iespēju, ka varētu līt asinis nedaudz – jā. Bet vai būs atklāts karš ar milzīgu sabrukumu? To arī nevar izslēgt. Ja kaut kas mainās un kaut kas dalās, tad tas būtu piespiedu kārtā, bet beigās ar parakstiem," secināja Bērziņa.
