Šādu vērtējumu ziņu aģentūrai "Reuters" sniedza kāda vārdā nenosaukta ASV izlūkdienesta amatpersona.
Amatpersona norādīja, ka ārvalstu nelabvēļi īpaši koncentrēsies uz "notikumiem, kas šomēnes norisinājās ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā".
Runa ir par ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu nekandidēt uz otro prezidentūras termiņu un atentātu pret bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Saskaņā ar amatpersonas teikto, cenšoties graut demokrātiskās institūcijas, ASV ienaidnieki, visticamāk, iekļaus šos notikumus savos ietekmes naratīvos.
Amatpersona arīdzan piebildusi, ka ASV ārvalstu ienaidnieki, iespējams, pārorientēs savas ietekmes operācijas uz viceprezidenti Kamalu Harisu, kuras kandidēšanu ASV prezidentes amatam atbalsta pašreizējais prezidents Baidens.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Taču pēc neveiksmīgā snieguma TV debatēs pastiprinājās šaubas par 81 gadu vecā Baidena spēju vēl četrus gadus pildīt prezidenta pienākumus.
21. jūlijā Baidens paziņoja par izstāšanos no cīņas. Viņš aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam. Lielākā daļa demokrātu līderu ir pauduši atbalstu Harisai; viņas kandidatūru oficiāli plānots apstiprināt Demokrātu partijas kongresā, kas notiks no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.
Republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam būs eksprezidents Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.
