Tā kā Ungārija ir Šengenas zonā, kur nav robežkontroles, agresorvalstu pilsoņi pēc ieceļošanas Ungārijā pēc tam var brīvi pārvietoties pa lielāko daļu ES valstu, tai skaitā Latviju.
Ungārijas rīcība rada risku
"Tas rada riskus. Pašlaik labu recepšu mums nav tādu, lai uzreiz ietekmētu Ungārijas rīcību," atzīst Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
"Drošības dienestiem ir savi kanāli Eiropas līmenī ar saviem dienestiem, līdz ar to ir jāsaprot, kādus riskus tas rada tieši kopumā Šengena zonai kā tādai."
Kozlovskis arī norāda, ka pagaidām valdības līmenī nav saņemts arī oficiāls apstiprinājums par radušos situāciju. Kad tas notiks, jautājumu Eiropas Savienībā varētu pārrunāt iekšlietu ministru līmenī.
ES kopumā pieaug neapmierinātība ar Budapeštas promaskavisko nostāju, ko apliecināja Polijas valdības locekļu aicinājumi Ungārijai izstāties no bloka.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") vēsta, ka Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir prasījusi Eiropas Komisijas skaidrojumu par Ungārijas pieņemto lēmumu atbilstību ES tiesību normām.
Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir prasījusi Eiropas Komisijas skaidrojumu par Ungārijas pieņemto lēmumu atbilstību ES tiesību normām.
— Baiba Braže (@Braze_Baiba) July 30, 2024
"Hungary opens door to Russian spies" via Financial Times.
https://t.co/A39uAIyk2a
Krievu viesstrādnieki palīdzēšot ungāriem būvēt AES
Ungārijas valdība paklusām ir nolēmusi atvieglot ieceļošanas noteikumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, iekļaujot viņus "Nacionālās kartes" programmā, kas atļauj ārvalstniekiem divus gadus strādāt Ungārijā ar iespējām pagarināt savu uzturēšanos valstī.
"Nacionālās kartes" saņēmēji var brīvi ieceļot Ungārijā un viņus pirms tam nepārbauda valsts drošības iestādes.
Budapešta apgalvo, ka vairums viesstrādnieku no Krievijas un Baltkrievijas tikšot nodarbināti Pakšas atomelektrostacijas jauno kodolreaktoru būvniecībā, ko īstenos Krievijas valsts kodolaģentūra "Rosatom".
Ungārijas lēmums atļaut agresorvalsts Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez ierobežojumiem ieceļot ir satraucis Ungārijas kaimiņvalstis un ES amatpersonas.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Vācijas Sergejs Lagodinskis raidsabiedrībai RND sacīja, ka Ungārijas rīcība ir nesaprotama laikā, kad Krievija mēģina šķelt un vājināt ES, veicot hibrīduzbrukumus. Viņaprāt, Ungārija grauj Eiropas migrācijas sistēmu un padara sevi par Kremļa kalpu.
Imigrācijas "apkarotājs" Orbāns nonācis pretrunā ar sevi
Izdevums "The Financial Times" otrdien rakstīja, ka Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers vēstulē ES Padomes prezidentam Šarlam Mišelam ir paudis bažas, ka Ungārija pavērs durvis uz Eiropu Krievijas spiegiem un lielam skaitam nepārbaudītu Krievijas pilsoņu, kuri var radīt apdraudējumu bloka dalībvalstu nacionālajai drošībai.
Vēbers arī aicināja "pieņemt visstingrākos pasākumus, lai nekavējoties aizsargātu Šengenas zonas integritāti, ierobežotu jau radušos drošības riskus un novērstu to, ka dalībvalstis īsteno līdzīgas iniciatīvas nākotnē", rakstīja "The Financial Times".
Ārpolitikas organizācijas "Ukrainska Prizma" analītiķis Serhijs Herasimčuks prognozēja, ka ES uz šo Ungārijas soli reaģēs stingri.
"Pirmkārt, Ungārijas premjerministrs Orbāns ir nonācis pretrunā ar sevi, jo šo karšu izdalīšanu ārvalstniekiem var uzskatīt par imigrācijas veicināšanu, lai gan viņš kategoriski ir iestājies par imigrācijas ierobežošanu," Herasimčuks sacīja intervijā telekanālam "Freedom".
"Otrkārt, Ungārija ir Šengenas zonas dalībvalsts, un es domāju, ka Eiropas Savienība izvērtēs šo karšu atbilstību Šengenas līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiks konstatēts, ka cilvēki ar Ungārijas izdotajām kartēm brīvi ceļo pa Eiropas Savienību, tad nevar izslēgt īstermiņa ierobežojumus. Uz citu dalībvalstu robežām ar Ungāriju varētu atjaunot pārbaudes. Varbūt to nedarīs Slovākija, bet citas kaimiņvalstis."
Herasimčuks kā izņēmumu pieminēja Slovākiju, jo arī šīs valsts premjerministrs Roberts Fico tiek uzskatīts par labvēlīgi noskaņotu pret Maskavu.
Orbānam iesaka veidot savienību ar Krieviju
Orbāns ar savu "suverēno ārpolitiku" ir saniknojis ne vienu vien ārvalstu kolēģi, jo viņa Krievijai labvēlīgie paziņojumi un rīcība rada šķelšanos ES.
Uz Ungārijas premjera promaskaviskajām aktivitātēm ļoti asi ir reaģējusi Polija. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis intervijā izdevumam "Visegrad Insight" sacīja, ka Ungārija ES ir izolēta Orbāna "egoisma" dēļ.
Sikorskis arī sacīja, ka Orbāna nesenie tā dēvētie "miera braucieni" pie Krievijas vadītāja Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina ir kalpojuši tikai viņa tēla uzlabošanai, bet nav devuši būtiskus rezultātus, lai izbeigtu Krievijas karu Ukrainā.
Savukārt Sikorska vietnieks Vladislavs Teofils Bartoševskis apšaubīja Ungārijas turpmāko dalību ES un NATO. Bartoševskis ieteica Orbānam veidot savienību ar Krieviju un citām autoritārām valstīm.
Rīgā otrdien viesojās Luksemburgas ārlietu ministrs Ksavjē Betels.
Viņš sacīja, ka Orbāna nesenā vizīte pie Krievijas vadītāja Putina, lai runātu par iespējamo mieru Ukrainā, bija vidējā pirksta parādīšana ukraiņu karavīriem, kuri cīnās pret Krievijas agresiju.
"Es atbalstu visas miera iniciatīvas, ja tās ir izrunātas un saskaņotas ar Ukrainas pusi un ja tās atbilst starptautiskajām tiesībām. Šajā gadījumā nebija ne viena, ne otra. Ir smieklīgi tās saukt par miera sarunām, ja jūs runājat ar agresoru, bet nesākat sarunas ar agresora upuriem," sacīja Luksemburgas ārlietu ministrs.
