Parīzes Ziemeļu stacijā, kur ienāk arī vilcieni no Briseles, izskatās kā parasti, taču šobrīd ir viena nianse – te patrulē arī policisti no Latvijas. Viņi palīdz uzraudzīt sabiedrisko kārtību olimpisko spēļu laikā un kopā ar franču kolēģiem veic patrulēšanu lielākajās dzelzceļa stacijās.
"Risku līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā – tas mums arī jāapzinās. Līdz ar to viņi ļoti nopietni tam pievēršas un arī mūsu kolēģus ļoti uzrauga. Līdz ar to cerams, ka būs bez lieliem piedzīvojumiem," pauž Valsts policijas sakaru virsnieks Māris Vitkovskis.
Ar Francijas kolēģiem gan neesot viegli sastrādāties valodas barjeras dēļ – francūži nerunā angliski.
"Jā, diemžēl. Tie kolēģi, kas uzrauga sabiedrisko kārtību ārpus Parīzes, saskārās tieši ar tādu problēmu, ka angļu valodas barjera bija un viņiem nācās sazināties ar [tulkotāju] "Google translate"," saka Vitkovskis.
Latvijas policisti patrulē Francijas vilcienu garajos maršrutos, un te pieredz raibu ikdienu – gan agresīvu uzvedību, gan narkotisko vielu lietošanu, gan bezbiļetniekus, no kuriem viens vēlāk izrādījās viesis no kādas Ziemeļāfrikas valsts ar viltotiem dokumentiem. Pagaidām mērķtiecīgu uzbrukumu nav bijis.
Parīzē šobrīd ir dažādu tautību policisti, kas atbraukuši franču kolēģiem palīgā – kopā ap 30 tūkstošiem.
"Sākotnēji, ierodoties šeit, likās, ka vienā krustojumā varētu būt policistu vairāk nekā dažā labā Latvijas pārvaldē vai iecirknī," piebilst Vitkovskis.
Frančiem palīgā atbraukuši ar Latvijas kinologi – trīs no Valsts robežsardzes un divi no Militārās policijas.
Beļģu aitu suns Redžijs ir enerģijas pārpilns arī pēc garas darba dienas, kad nācies inspicēt milzīgus sporta stadionus pirms sacensībām, meklējot, vai kaut kur nav paslēptas sprāgstvielas.
"Mēs arī strādājam bruņuvestēs, jo bija tāds atgadījums, ka sadūra vienu karavīru.
Rutīnas darbs mums ir no plkst. 5 no rīta līdz plkst.17–18 vakarā," ar ikdienu iepazīstina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārās policijas seržants Jānis Rozenfelds.
Savukārt otrs militārās policijas suns Džeks ir mierīgs un pozē kā īsts profesionālis.
"Džekam iet diezgan labi. Protams, bija arī visādi izaicinājumi – ļoti daudz žurku bija, kas skraidīja un lēca no krūmiem ārā. Tad bija brīži, kad [suns] sabijās un, protams, gribēja ķert viņas. Bet viņš ar saviem uzdevumiem tika ļoti labi galā," teic NBS Militārās policijas kaprālis Matīss Bincis.
Kinologi atzīst, ka te apsekojamo sacensību vietu un stadionu izmēru nevar salīdzināt ar Latviju – darba ir krietni vairāk.
Mūsējiem nācās pārbaudīt arī tenisa kortus pirms Aļonas Ostapenko spēles un Luvras muzeju, pirms tajā ienāca valstu līderi.
"Ja mēs ar suni kaut ko atrodam, automātiski saucam sapierus un viņi apskata to objektu. Bet suņi visu izgāja, uzmanību nekam nepievērsa, viss bija ļoti skaisti," pastāsta Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes robežkontroles un imigrācijas dienesta Kinoloģijas nodaļas priekšnieks, majors Sergejs Zeļenovskis.
Tātad suņiem Luvra ir parādīta. "Jā, protams, ne tikai parādīta, bet arī beigās, kad pabeidzām strādāt, uztaisījām nelielus selfijus," piebilst Zeļenovskis.
