Ģenerālštābs norādīja, ir informācija par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību Kurskas apgabalā un sprādzieniem vismaz četru elektrisko apakšstaciju zonās.
"Sprādzienu rezultātā Kurskas apgabala Ponirovkas, Kurskas un Solncevas rajonos tiek fiksēti elektroapgādes pārtraukumi," teikts Ģenerālštāba paziņojumā.
Sekmīgu operāciju īstenojusi Ukrainas Drošības dienesta Speciālo operāciju centra "A" vienība sadarbībā ar citām Ukrainas aizsardzības spēku vienībām.
Ģenerālštābs uzsvēra, ka Krievijas rūpniecība, kas iesaistīta karā pret Ukrainu, ir leģitīms mērķis, piebilstot, ka elektriskās apakšstacijas nodrošina dzelzceļa darbību, pa kuru Krievijas iebrucēji pārvadā ieročus un militāro tehniku.
"Pasākumi ienaidnieka militāri ekonomiskā potenciāla graušanai turpināsies, līdz iebrucēji pārtrauks bruņotu agresiju pret ukraiņu tautu," norādīts Ģenerālštāba paziņojumā.
Krievijas triecienos Hersonas apgabalā 11 ievainotie
Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas apdzīvotajām vietām, un nopietni postījumi nodarīti arī Hersonas apgabalā, kur ievainojumus guvuši 11 cilvēki.
Hersonas apgabala varas iestādes informēja, ka Krievijas armija uzbruka ar artilēriju, mīnmetējiem, daudzkārtējām raķešu sistēmām, vadāmām aviācijas bumbām un droniem.
Dņepras labajā krastā apgabala robežās bojāti 75 objekti, tai skaitā dzīvojamie nami, administratīvās un izglītības ēkas, kā arī kritiskās infrastruktūras objekti.
Uzbrukumos ievainojumus guvuši arī trīs bērni, taču briesmas viņu dzīvībai nedraud.
Pēdējās diennakts laikā okupanti uzbrukuši arī infrastruktūras objektiem Dņepropetrovskas, Zaporižjas un Doneckas apgabalos, un tiek ziņots gan par cilvēku upuriem, gan sagrautām ēkām. Saskaņā ar neprecizētu informāciju Toreckas pilsētā, iespējams, nogalināti vismaz trīs cilvēki, vēl trīs cilvēki ievainoti, un vienas personas stāvoklis ir smags.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pirmdienas vakarā informēja, ka aizvadītajā diennaktī frontē notikušas 117 militārās sadursmes. Īpaši liela kauju intensitāte vērojama Pokrovskas, Kurahovskas un Toreckas pilsētu virzienos Doneckas apgabalā.
Bet ASV domnīca "Kara izpētes institūts" savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē raksta, ka Krievijas iebrucēji pavirzījušies uz priekšu pie Avdijivkas Doneckas apgabalā. Analītiķi, atsaucoties uz Ukrainas armijas virsnieka teikto, norādīja, ka Krievijas karaspēks ieņēmis divas apdzīvotās vietas – Prohresu un Volčiju, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Avdijivkas.
Odesā cilvēki cenšas baudīt vasaru pie jūras
Bet, neraugoties uz regulārām Krievijas apšaudēm, cilvēki Ukrainas pilsētā Odesā cenšas baudīt vasaru pie Melnās jūras. Tomēr spēkā ir dažādi ierobežojumi, par ko neapmierinātību pauž uzņēmēji.
Kara atskaņas jūtamas arī pludmalēs, kur izvietotas norādes uz patvertnēm, un iespējamo mīnu dēļ noteikti peldēšanas attāluma ierobežojumi. Ir arī daudzas citas problēmas, un, piemēram, militārā administrācija drošības apsvērumu dēļ pilsētas robežās ļāvusi atvērt tikai 11 pludmales.
Tur pulcējas vietējie iedzīvotāji un tūristi no citiem Ukrainas reģioniem, kas atzīst, ka baiļu sajūta saglabājas, tomēr atpūta svaigā gaisa pie jūras kara laikā ir īpaši nepieciešama.
Pilsētas viesnīcās līdz vasaras beigām ir rezervēti visi numuriņi, tūrisma nozare sāk atgūties no Krievijas uzbrukuma radītās krīzes, un pirmskara līmenim tuvojas arī kopējie nodokļu ieņēmumi.
Citviet pie jūras izvietoti betona šķēršļi, kas nozīmē, ka tur atrasties nedrīkst. Un šīs "Aizliegtās piekrastes" tūrisma mītņu īpašnieki sūdzas par nevienlīdzīgu attieksmi, jo nav atbrīvoti no nodokļu maksāšanas.
ASV paziņo par 1,7 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai
ASV amatpersonas paziņojušas par jaunu militāro palīdzību Ukrainai aptuveni 1,7 miljardu ASV dolāru jeb vairāk nekā pusotra miljarda eiro apmērā. Par šo summu plānots piegādāt galvenokārt munīciju pretgaisa aizsardzības sistēmām un artilērijas šāviņus.
Pentagons informēja, ka bruņojumu 200 miljonu dolāru vērtībā ņems no esošajiem militārajiem krājumiem un tas ātri nonāks kaujas laukā.
Kijiva saņems vairāku veidu pretgaisa aizsardzības munīciju aizsardzībai pret Krievijas gaisa triecieniem, 155 milimetru un 105 milimetru artilērijas šāviņus, munīciju iekārtām "Himars" un prettanku ieročiem, kā arī citu palīdzību.
Savukārt aptuveni pusotru miljardu dolāru vērtas militārās preces tiks pasūtītas ražotājiem, un to piegāde varētu prasīt zināmu laiku.
1,5 miljardus ASV dolāru vērtā palīdzība ietver līdzekļus pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdzekļus iepriekš nodrošinātā militārā aprīkojuma uzturēšanai lietošanas kārtībā, maza un vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas un tām paredzētas raķetes, elektroniskās karadarbības līdzekļus, munīciju raķešu palaišanas iekārtām "Himars" un "Nasams", augstas precizitātes aviācijas munīciju, artilērijas lādiņus un mīnmetēju mīnas.
"Kopš aprīļa ASV prezidents Džo Baidens jau ir parakstījis deviņas drošības palīdzības paketes, un mūsu militārpersonas strādā visu diennakti, lai šie ieroči un aprīkojums pēc iespējas ātrāk nonāktu Ukrainā," medijiem paudis Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.
Vienlaikus Vācija sadarbībā ar Dāniju nodevusi Kijivai vēl astoņus kaujas tankus "Leopard 1", kā arī citu militāru tehniku un aprīkojumu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
