Saskaņā ar Venecuēlas vēlēšanu padomes publiskotajiem rezultātiem kreisais populists Maduro ieguva 51,2% balsu, savukārt opozīcijas kandidāts un priekšvēlēšanu sabiedriskās domas aptauju līderis Edmundo Gonsaless saņēmis tikai 44% balsu.
Maduro labvēlīgā vēlēšanu komisija iepriekš solīja publicēt sīkāku rezultātu sadalījumu, taču to līdz šim nav izdarījusi. Tieši tas vairojis šaubas par izziņotā rezultāta godīgumu.
Venecuēlas ģenerālprokurors Tareks Viljams Sābs nāca klajā ar apgalvojumu, ka pret automatizēto vēlēšanu sistēmu tika vērsts kiberuzbrukums no Ziemeļmaķedonijas, un bez pierādījumiem apsūdzēja opozīcijas pārstāvjus šāda "uzbrukuma" rīkošanā.
Venecuēlā vēlētāji nodod savu balsi balsošanas mašīnās, kuru dati tad tiek sūtīti centralizētai datubāzei. Vienlaikus kā rezerves variantu mašīnas drukā arī papīra biļetenus, kurus pēc tam saskaita ar roku.
Opozīcijas pārstāvji šonakt pēc Latvijas laika notikušajā preses konferencē paziņoja, ka viņiem ir pierādījumi Edmundo Gonsalesa uzvarai šajās vēlēšanās.
Proti, viņu rīcībā ir nonākuši dati par 70 procentiem nodoto vēlētāju balsu, saskaņā ar kuriem par Maduro savas balsis atdeva 2,75 miljoni vēlētāju, bet par Gonsalesu – 6,27 miljoni vēlētāju. Šie dati būtībā apstiprina iepriekš veikto vēlētāju aptauju datus, kas opozīcijas kandidātam Gonsalesam solīja pārliecinošu uzvaru šajās vēlēšanās.
Maduro uzvaras pasludināšanas izraisīja opozīcijas un daļas iedzīvotāju sašutumu, un daudzu pilsētu ielās izgāja tūkstošiem demonstrantu.
Daudzi protestētāji norāda, ka Maduro ar resursiem bagāto Venecuēlu novedis līdz bankrotam, kas izraisījis milzīgu ekonomisko un sociālo krīzi, kas miljoniem cilvēku piespiedusi emigrēt uz citām valstīm.
"Mēs aicinām starptautisko sabiedrību, valstis kā Kolumbija un Brazīlija nākt ar paziņojumu, un gaidām labus lēmumus no Marijas Korinas Mačado un Edmundo Gonsalesa. Cilvēki ir ielās, darot to, kas jādara: cīnoties par savu balsi, protestējot. Mēs esam noguruši no šīs krīzes, no šīm ciešanām," ziņu aģentūrai AFP teica 41 gadus vecā skolotāja Jelica Rivero.
Opozīcijas līdere Marija Korina Mačado, kurai varas iestādes liedza kandidēt vēlēšanās un kuras vietā par opozīcijas kandidātu tika virzīts Gonsaless, ir aicinājusi cilvēkus šodien pulcēties, lai izrādītu atbalstu miermīlīgai varas nodošanai. Tajā pat laikā Maduro kampaņas vadītājs Horhe Rodrigess ir aicinājis līdzšinējā valsts galvas atbalstītājus pulcēties gājienos.
Protestētāji iepriekšējās dienas vakarā pauda savu neapmierinātību ar izziņoto vēlēšanu iznākumu, piedaloties gājienos un klaudzinot virtuves piederumus. Tāpat tika plēsti un dedzināti plakāti ar Maduro tēlu. Protestētāji bija arī dedzinājuši barikādes un bloķējuši ceļus.
"Tā ir krāpšana. Es pirmo reizi dzīvē balsoju. Es biju tur no sešiem līdz apmēram deviņiem rītā un redzēju daudzus cilvēkus mobilizējoties. Bija liela neapmierinātība ar valdību. Vairums cilvēku balsoju par pārmaiņām," sarunā ar BBC stāsta protestētājs Kristobals Martiness.
Mediju publiskotajos videomateriālos arī redzams, kā galvaspilsētā Karakasā policisti izmanto asaru gāzi, lai izklīdinātu protestētājus, kas savukārt ar akmeņiem un citiem priekšmetiem apmētāja kārtības sargus.
Koro, Falkonas štata galvaspilsētā, protestētāji nogāza bijušā prezidenta un Maduro mentora Ugo Čavesa statuju.
Tāpat Karakasā un citviet valstī notikušas sadursmes starp opozīcijas un Maduro atbalstītājiem.
Savukārt Venecuēlas cilvēktiesību organizācija "Pprovea" paziņoja, ka galvaspilsētā Maduro atbalstošie bruņotie grupējumi šāvuši uz protestētājiem.
Aģentūra AFP, atsaucoties uz nevalstisko organizāciju informāciju, ziņo, ka līdz šim protestos dzīvību zaudējuši četri cilvēki un ievainoti 44.
Daudzas valstis joprojām skeptiski vērtē publiski izziņotos vēlēšanu komisijas rezultātus. Gan Eiropas Savienība, gan ANO, gan ASV, gan arī vairākas citas valstis aicinājušas nodrošināt vēlēšanu iznākuma pārskatāmību.
Argentīnas, Čīles, Kostarikas, Peru, Panamas, Dominikānas Republikas un Urugvajas valdības parakstīja kopīgu paziņojumu ar aicinājumu pilnībā pārskatīt prezidenta vēlēšanu rezultātus. Tāpēc Venecuēlas varas iestādes pirmdien atsauca savu diplomātisko personālu no šīm septiņām Latīņamerikas zemēm.
Eiropadomes darba grupa Latīņamerikas un Karību jūras reģiona jautājumos otrdien tiekas Briselē, lai apspriestu jaunākos notikumus Venecuēlā.
Tikmēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Venecuēlas opozīcijai ir jāsamierinās ar sakāvi un būtu jāapsveic vēlēšanu uzvarētājs. Maduro apsveicēju vidū bija arī Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Runājot par tālāko notikumu attīstības gaitu, domnīcas "Atlantic Council" pētnieks Džefs Remsijs uzskata, ka Maduro šobrīd saskaras ar lielāko uzticības pārbaudi, kāda nav bijusi gadiem.
Maduro būtu jāpārliecina valdošā elite, ka viņam ir kontrole, taču pētnieks šaubās, ka elites Venecuēlā ir gatavas vēl sešus gadus ilgām sankcijām, represijām un ekonomiskai katastrofai.
KONTEKSTS:
Venecuēlas prezidenta vēlēšanās svētdien uzvarējis līdzšinējais valsts līderis Nikolass Maduro, paziņojusi viņam lojālā Vēlēšanu padome. Taču par uzvaru paziņojusi arī varas opozīcija, Vēlēšanu padomes publiskotos datus nosaucot par viltotiem.
Maduro nāca pie varas 2013. gadā pēc iepriekšējā kreisi populistiskā prezidenta Ugo Čavesa nāves.
Maduro prezidentūras laikā Venecuēla piedzīvojusi pasaulē smagāko ekonomikas sabrukumu miera laikā.
Opozīcija un virkne ārvalstu neatzina Maduro pārvēlēšanu uz otro amata termiņu 2018. gadā, un pret viņu tika vērstas sankcijas.
Bijušais diplomāts Gonsaless pārstāv opozīcijas partiju koalīciju, kas viņu pēdējā brīdī izvirzīja prezidenta vēlēšanām, jo Maduro kontrolētā Augstākā tiesa opozīcijas priekšvēlēšanu uzvarētājai Marijai Korinai Mačado aizliedza uz 15 gadiem ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.
