Par dronu triecieniem Krievijā ziņots jau vairākkārt, bet šis uzbrukums, ko, visticamāk, organizējusi Ukraina, bijis vērienīgāks. Droni notriekti kopumā virs sešiem Krievijas apgabaliem.
Krievijā kopumā varētu būt notriekti teju 20 droni. Par cietušajiem netiek ziņots.
Uzbrukums Pleskavas lidlaukam
Lielākais uzbrukums noticis Pleskavas apgabalā, vairāku simtu kilometru attālumā no Ukrainas.
Uzbrukums tika vērsts pret Pleskavas lidostu, kas kalpo kā militāro lidaparātu mezgls, bet uzņem arī civilos avioreisus.
Galamērķu sarakstā ir, piemēram, Kaļiņingrada, Maskava, Soči, Kazaņa un Minska. Civilie lidojumi tur nenotiekot bieži, pārsvarā paceļas un nolaižas transporta lidmašīnas.
Krievijas mediji, atsaucoties uz ārkārtas dienestiem, ziņo, ka dronu uzbrukumā Pleskavas lidostai sabojātas četras smagā transporta lidmašīnas "Il-76". Divas no tām esot aizdegušās.
Tiek vēstīts, ka viens no bezpilota lidaparātiem trāpījis degvielas uzpildes kompleksam lidostas teritorijā.
Savukārt aculiecinieki vēstīja, ka jau otrdienas vakarā pirms pusnakts Pleskavas lidostā nogranduši sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks. Pleskavas iedzīvotāji rakstīja, ka no lidostas ir dzirdamas skaņas, kas līdzīgas automātu kārtām.
Pleskavas lidostai uzbrukuši apmēram desmit bezpilota lidaparāti, kurus Krievijas karavīri mēģināja notriekt ar strēlnieku ieročiem.
Vēlāk Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs norādīja, ka atvairīts dronu uzbrukums un cietušo nav. Lidosta slēgta līdz ceturtdienai, lai pārbaudītu un atjaunotu skrejceļu.
Pleskavas apgabals, kas robežojas ar Igauniju un Latviju, ir 800 kilometru attālumā no Ukrainas. Šajā apgabalā, kur ir bāzēts 334. militārā transporta aviācijas pulks, dronu uzbrukums iepriekš bija noticis maija beigās.
""Il-76" bāzējas Pleskavā un te atrodas kādi divdesmit, visas to novietnes "Google Maps" ir labi redzamas.
Attiecībā uz uzbrukumu, tas bija tikai laika jautājums. Pleskavai, kas nav piefrontes pilsēta, tas bija skarbi, būsim godīgi," atzīst laikraksta "Pleskavas guberņa" galvenais redaktors Deniss Kamaļjagins.
"Skaidrs, ka Pleskavai tā ir kārtējā reize, kad tai pietuvojas karš. Centās ar automātiem un pistolēm notriekt dronus. Par uzbrukumu oficiālie avoti neko daudz nestāstīja. Aizsardzības ministrija vispār sākumā neziņoja par šo uzbrukumu, bet par uzbrukumiem citos apgabalos. Esmu teju pārliecināts, ka uzbrukums īstenots no Krievijas teritorijas."
Plaši dronu uzbrukumi citviet Krievijā
Uzbrukumi bijuši arī citviet. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka bezpilota lidaparāti tika notriekti virs Brjanskas, Orlovas, Kalugas un Rjazaņas apgabaliem. Virs Orlovas apgabala tikuši notriekti divi bezpilota lidaparāti. Par to paziņoja Orlovas apgabala gubernators Andrejs Kļičkovs.
Savukārt virs Brjanskas apgabala tika notriekti trīs droni, pavēstīja Brjanskas apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs. Viens no virs Brjanskas notriektajiem bezpilota lidaparātiem uzkritis uz rūpnīcas "Kremnij EL", kas ir Krievijas lielāko mikroelektronikas uzņēmumu sarakstā. Tā rezultātā izcēlās ugunsgrēks, kas naktī nodzēsts. Postījumu apmērs nav zināms, bet cietušo neesot.
Cietusi arī Izmeklēšanas komitejas ēka. Bogomazs norādījis, ka pret Brjansku tikuši vērsti divi uzbrukumi un vēl šorīt esot pārtverti divi droni, kas lidojuši uz televīzijas torni.
Savukārt virs Kalugas apgabala esot iznīcināts viens drons. Viens drons notriekts arī Maskavas apgabalā. Virs Rjazaņas apgabala varētu būt iznīcināti divi droni.
Dronu uzbrukumu dēļ virs Krievijas Tulas un Maskavas apgabaliem tika slēgta gaisa telpa. Naktī Maskavas lidostās kavējās desmitiem reisu.
Droni uzbrukuši arī Sevastopolei Krimā.
Sevastopoles gubernators paziņoja par bezpilota lidaparātu uzbrukuma atvairīšanu no jūras Sevastopoles līča rajonā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
