Latvijā ražotie FPV droni "Lāčplēšis" mērojuši garo ceļu līdz Ukrainai un nogādāti paredzētajā vietā – frontes līnijā Donbasā pie Ukrainas karavīriem, kas tos savukārt sūta uz galīgo galamērķi – triecienā pa Krievijas pozīcijām.
Latvijas Televīzija tikās ar Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta militārās brigādes "Помста" jeb "Atriebe" dronu vienību "Fēnikss".
Ikkatrs drons, kurš tiek piegādāts frontes zonā, uzreiz tiek likts lietā, sacīja FPV dronu pilots "Hima":
"Mūsu droni nestāv noliktavās, tie uzreiz dodas darbā. Darba ir daudz. Un vajag daudz dronu, lai iznīdētu okupantus."
Donbasā ir karsti – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Par sprāgstvielām atbildīgais ar segvārdu "Grizlijs" nekavējoties ķeras pie "Lāčplēša" sagatavošanas.
"Pieliksim munīciju, bateriju, un varēs nest ārā uz darbu," viņš stāstīja.
Kaujas dronam vispirms sagatavo mīnu ar sprāgstvielu, un tad to piestiprina.
"Mīnā 900 gramu sprāgstvielas. Tā, lai varētu izsist cauri bruņām," skaidroja "Grizlijs". "Elektroniskais detonators. To ieliksim šeit vidū. Viņš eksplodē un detonē mīnu. Akumulatīvais lādiņš pārsit bruņu, un mīna sprāgst."
Tālāk tiek pārbaudīts, vai baterija ir uzlādēta.
"Vajadzētu pietikt 23, 24 kilometriem," novērtēja Grizlijs un paziņoja, ka drons ir gatavs. Taču pirms tas dodas ceļā, vēlreiz jāpārbauda, kur atrodas iespējamais mērķis.
Un tad jau latviešu drons "Lāčplēsis" ieradies frontē, dodas uzdevumā. "Grizlijs" ievieto detonatoru, un "Lāčplēsis" ir gatavs kaujai.
Tikmēr pazemē drona lidojumu kontrolē pilots "Hima". Šajā gadījumā izlūki nodevuši koordinātas, kur, iespējams, atrodas mīnmetējs.
Smalks pirkstu darbs. Lidojums ilgst dažas minūtes. Jāuzmanās no radioelektroniskajiem signālu slāpētājiem, ko te sauc par REBiem. Nokļūstot tāda zonā, dronu var zaudēt.
Tāds pagadās arī šajā lidojumā. Drons piepeši sāk zaudēt sakarus, tomēr spēj izkārpīties. Bet tam ir sava cena.
"Tikko uz mums spieda radioelektronika, REBs, slāpēja signālu. Ar viņu cīnoties, zaudējām daudz baterijas," stāstīja "Hima".
Līdzīgi kā rallijā – pilotam blakus strūmanis, kurš palīdz orientēties. Biedram ir planšete ar detalizētu karti, orientēšanās, piemēram, pēc ceļiem, krustojumiem, upēm, reljefa.
Izpētot biezokni, mīnmetējs tomēr netiek atrasts. Tāda situācija neesot retums, arī ienaidniekam – vasaras zaļumā mērķus grūti saskatīt, dažkārt to tur var nemaz nebūt vai tie jau pārvietoti.
Tiek pacelts nākamais "Lāčplēsis". Kā saka karavīri – tagad "mednieka" režīmā, meklējot mērķi pats.
Robežsargu brigāde arī dalījās ar ierakstiem, kur drons "Lāčplēsis" redzams jau sekmīgi izpildītos uzdevumos ienaidnieka tehnikas iznīcināšanā. Pēc trieciena gaisā paceļas milzīgs dūmu un putekļu mākonis.
Prasīts, kā vērtē šo dronu no Latvijas, FVP drona pilots "Hima" atbildēja kopumā pozitīvi.
"Katrs drons ir konfigurēts atšķirīgi. Jūsu droni ir labi. Tomēr ir nianse, ka tie ir pasmagāki, tādēļ nevaram aizlidot tik tālu, cik gribētos. Bet, strādājot no pašām pirmajām līnijām, viņi būs ļoti labi, pilnībā paveiks savu darbu. Komplektācija ir ļoti lieliskā līmenī. Ļoti labas, patlaban top līmeņa komponentes," viņš teica.
Tehnoloģiskā sacensība dronu attīstībā ir nerimstoša. Šis ir dronu karš.
"Esam ļoti pateicīgi par palīdzību Gribētos vairāk. Ja ir iespēja, mēs par to būsim ļoti pateicīgi," sacīja dronu pilots. "Lielāko daļu darba paveic droni. Izlūkošana, triecieni ienaidnieka aizmugurē. Tagad citādi vairs nevar."
Katrs atvestais drons ir novērtēts. Šis pilots prognozēja, ka dronus vajadzēs arvien vairāk. Pats dienā viņš caurmērā izmanto vismaz 10 FPV dronus. Tātad tikai šajā pozīcijā vien – vismaz 300 dronu mēnesī. Un šādu pozīciju vairāk nekā 1000 kilometru garajā frontes līnijā ir milzīgi daudz.
