Pokrovskas virzienā pēdējās dienās piedzīvotas vissmagākās kaujas un vērojama Krievijas armijas virzīšanās uz priekšu. Kaujas Pokrovskas apkārtnē ir gandrīz nepārtrauktas, jo, tiklīdz vienā vietā okupantus atvaira, tie sāk uzbrukt citur. Ukrainas puse gan norāda, ka okupantiem virzība maksā ļoti dārgi, un viņu pusē ir daudz kritušo.

Aģentūras "Unian" rīcībā nonākusi informācija, ka Krievijas spēkiem septembra beigās varētu beigties militārie resursi Pokrovskas apkārtnē.

Stratēģiski nozīmīgā Pokrovska ir Krievijas karaspēka galvenais mērķis austrumu frontē, un iebrucēji netaupa dzīvo spēku un bruņojumu, lai mēģinātu ieņemt pilsētu. Pokrovska ir svarīgs Ukrainas spēku loģistikas mezgls, kas atbalsta to operācijas reģionā.

Sirskis sacīja, ka Ukrainas spēku galvenais uzdevums šajā frontes posmā ir noturēt savas pozīcijas, tāpēc tur karojošās vienības tiekot nodrošinātas ar pietiekamu daudzumu munīcijas un citu aprīkojumu.

Krievi intensīvi apšauda Pokrovsku, tāpēc tur palikušie civiliedzīvotāji evakuējas tālāk no pilsētas, kur pirms pilna mēroga kara dzīvoja aptuveni 80 000 cilvēku.

Borels aicina ļaut plašāk izmantot rietumvalstu piegādātos ieročus

Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels ir pievienojies aicinājumiem atļaut Ukrainai izmantot rietumvalstu piegādātos tālas darbības rādiusa ieročus uzbrukumiem militārajiem objektiem Krievijas teritorijā. Borels norādīja, ka ukraiņiem ir jābūt spējām uzbrukt vietām, no kurām Krievija veic savus iznīcinošos raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainas pilsētām. Pretējā gadījumā rietumvalstu piegādātie ieroči esot bezjēdzīgi.

Pēc ceturtdien Briselē notikušās Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru neformālās sanāksmes Borels paziņoja, ka katra dalībvalsts būs tiesīga atsevišķi izlemt, vai atļaut Ukrainai izmantot tālas darbības rādiusa ieročus triecieniem Krievijā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.