Pagājušās svētdienas notikumi Kosovas ziemeļos daudziem iedzīvotājiem tagad liek dzīvot bailēs. Nāvējošās sadursmes starp serbu kaujiniekiem un Kosovas policiju bija viena no smagākajām vardarbības epizodēm daudzu gadu laikā.
Kosovas serbu pārstāvis atzina uzbrukuma organizēšanu, tomēr noliedza, ka būtu saņēmis palīdzību no Belgradas. Tomēr Vašingtonā pauž bažas, ka uzbrukums bijis ļoti pārdomāts un tajā izmantoti militāri ieroči, kas liecina par nopietnākiem draudiem. Par to varētu liecināt arī pakāpeniskā Serbijas spēku palielināšana pie Kosovas robežas – tur kopš sadursmēm savilkti tanki, artilērija un mehanizēto kājnieku brigādes. ASV, kas pieprasījusi spēkus nekavējoties atvilkt, cieši seko līdzi.
"Man bija ilga telefonsaruna – un tā nebija viegla – ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu par situāciju Kosovā. Bija jautājumi, kuros mūsu domas sakrita, bet arī tādi, kur dalījās. Mēs vienojāmies, ka nepieciešama deeskalācija, ka nepieciešama lielāka miera uzturēšanas spēku iesaiste," sacīja Serbijas prezidents Aleksandrs Vucičs.
Spriedze starp Kosovā dzīvojošo albāņu kopienu un serbu minoritāti aug jau vairākus mēnešus. Nesenie vardarbības uzplaiksnījumi rada bažas, ka Serbija tos varētu izmantot kā ieganstu militārai intervencei Kosovas ziemeļos. Kosovas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji jau izteikušies, ka ASV reakcija ir līdzīga tiem brīdinājumiem, kas izskanēja, pirms Ukrainā iegāja Krievijas karavīri.
Par saspīlējumu liecina arī tas, ka šī ir jau otrā reize trīs mēnešu laikā, kad NATO misijai nākas stiprināt savus spēkus. Šobrīd Kosovā atrodas jau četrarpus tūkstošu liels alianses personāls un par vēl viena bataljona pievienošanos paziņojusi Lielbritānija.
"Mums ir vajadzīgs NATO atbalsts, jo robeža ar Serbiju ir ļoti gara un Serbijas armija pēdējā laikā stiprina savas kapacitātes. Viņiem ir daudz militārās tehnikas no Krievijas un no Ķīnas," norādīja Kosovas premjers Albins Kurti.
Kopš viena no Eiropas vardarbīgākajiem konfliktiem – Kosovas kara – pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, bet daudziem Kosovā dzīvojošiem albāņiem un serbiem šis konflikts nav guvis atrisinājumu vēl šodien. 2008. gadā Kosovas pasludināto neatkarību atzīst vairums Eiropas Savienības un NATO valstu, bet Serbija turpina to uzskatīt par savu provinci.