Brīvības partija izcīnījusi 29,2% balsu, kamēr par Tautas partiju balsojuši 26,5% austriešu.
Centriski kreisie sociāldemokrāti ierindojušies trešajā vietā ar 21,1% balsu. Liberālā partija NEOS saņēmusi 9% balsu, bet zaļie – 8%.
Salīdzinot ar 2019. gada vēlēšanām, atbalsts Tautas partijai sarucis par 11 procentpunktiem, bet Brīvības partijai par 13 procentpunktiem audzis. Atbalsts zaļajiem sarucis par 5,6 punktiem.
Brīvības partija guvusi politisko kapitālu no iedzīvotāju neapmierinātības ar augsto inflāciju, karu Ukrainā un Covid-19 pandēmiju. Arī bažās par migrāciju vairojušas atbalstu.
Līdzšinējā koalīcija, kas apvieno Tautas partiju un zaļos, zaudējusi vairākumu parlamentā.
Herberts Kikls, bijušais iekšlietu ministrs un ilggadējais kampaņu stratēģis, kas kopš 2021. gada vada Brīvības partijā, vēlas kļūt par kancleru. Taču, lai kļūtu par jauno Austrijas līderi, viņam būtu nepieciešams koalīcijas partneris, kas nodrošinātu vairākumu parlamentā. Domājams, ka Brīvības partijai par koalīcijas izveidi nāksies iesaistīties garās sarunās ar citām partijām.
Austrijas tradicionālās politiskās partijas jau paziņojušas, ka apņemas neļaut izveidot šai labējai partijai valdību, līdz ar to nākamajā valdībā spēkus varētu apvienot Tautas partija un sociāldemokrāti.
Tieši šāda kombinācija ir dominējusi Austrijā jau kopš Otrā pasaules kara. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Tautas partijai un sociālistiem kopā būs 93 vietas, kas ir pietiekami daudz vairākumam.
Līdzšinējais kanclers Nēhammers atzina, ka ir sarūgtināts, ka viņa partija zaudējusi pirmo vietu, taču norādīja, ka ir panācis atgūšanos no zemajiem aptauju reitingiem. Viņš vairākkārt uzsvēris, ka neveidos koalīciju ar Kiklu.
55 gadus vecais Brīvības partijas līderis Kikls ātri vien nosodīja pārējo partiju vēlmi nepielaist viņu pie koalīcijas veidošanas sarunām, apsūdzot savus oponentus konstitucionālā precedenta pārkāpšanā un vēlētāju gribas ignorēšanā.
Pirms vēlēšanām, ņemot vērā Brīvības partijas popularitāti, bija bažas, ka Austrija varētu pievienoties tādu Eiropas valstu pulciņam, kā Slovākija un Ungārija. Brīvības partijas līderis ir apņēmies deportēt patvēruma meklētājus un pārtraukt atbalstīt Ukrainu. Taču panākumi partijai viennozīmīgi ir labi, un tie vēlreiz apliecina labējo partiju uzvaras gājienu Eiropā, kas vērojams arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē.
