Uzrunājot Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju (EPPA) attālināti no Venecuēlas, Mačado sacīja, ka ir dziļi aizkustināta, pagodināta un pateicīga par šo balvu. Viņa norādīja, ka ir pirmā sieviete no Latīņamerikas, kas saņem šo balvu.
"Es vēlos veltīt šo atzinību miljoniem venecuēliešu, kuri katru dienu iemieso Havela vērtības un idejas – daži no viņiem to pat neapzinās," sacīja balvas ieguvēja.
Mačado sacīja, ka viņas kustība Venecuēlas nesenajās vēlēšanās ir apliecinājusi "demokrātu uzvaru pār diktatūru". "Šodien mūsu cīņa turpinās, jo patiesība turas, līdz tā uzvar," viņa piebilda.
Mačado nevarēja piedalīties Venecuēlas prezidenta vēlēšanās jūlijā, jo tiesa viņai uz vairākiem gadiem aizliedza ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu. EPPA ziņo, ka augustā Mačado sāka slēpties no varasiestādēm, paziņojot, ka baidās par savu dzīvību, brīvību un saviem līdzpilsoņiem.
Viņas vietā vēlēšanās kandidēja Edmundo Gonsaless, bet pēc tam viņš aizbēga uz Spāniju, jo Venecuēlā tika izdots orderis viņa aizturēšanai. Plaši tiek uzskatīts, ka vēlēšanās patiesībā viņš pārspēja Maduro.
Eiropas Padome kopš 2013. gada Vāclava Havela balvu piešķir personām vai nevalstiskām organizācijām, kuras aktīvi iestājas par cilvēktiesību aizsardzību.
Havels bija čehu rakstnieks, dramaturgs, politiķis, disidents, cilvēktiesību aizstāvis un viens no galvenajiem cīnītājiem 1989. gada Samta revolūcijā pret komunisma jūgu.
Pēc komunistiskā režīma sabrukuma Havels tika ievēlēts Čehoslovākijas prezidenta amatā. Kad Čehoslovākija 1993. gadā sadalījās, viņš kļuva par neatkarīgās Čehijas pirmo prezidentu, bet 1998. gadā tika pārvēlēts valsts galvas amatā. 2003. gadā, noslēdzot otro pilnvaru termiņu Čehijas prezidenta amatā, Havels atgriezās pie radošā darba. Pēc prezidentūras beigām viņš arī aktīvi pievērsās cilvēktiesību aizstāvībai.
1996. gadā Havelam tika atklāts plaušu vēzis. Viņš mira 2011. gada decembrī.
Pērn gadā Vāclava Havela balva tika piešķirta Turcijā ieslodzītajam cilvēktiesību aizstāvim filantropam Osmanam Kavalam.
