Vēlēšanās bija virkne pārkāpumu
"Izvēlamies kopā!" Tāds bija Krievijas Valsts domes vēlēšanu oficiālais sauklis. Tomēr daļa uz to noraugās ar skumju smīnu. Jau pirms vēlēšanām daudziem valdošās varas pretiniekiem, sākot no ieslodzītā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdz pat vietēja līmeņa opozīcijas politiķiem, bija liegts vispār kandidēt vēlēšanās.
Tāpat pirms vēlēšanām tika slēgta virkne neatkarīgo mediju, nevalstisko organizāciju un liegta darbība pret režīmu kritiskiem zinātniekiem.
Savukārt trīs dienu laikā, kamēr noritēja vēlēšanas, neatkarīgie novērotāji konstatēja virkni pārkāpumu, sākot ar krāpšanos ar vēlēšanu zīmēm un beidzot ar fizisku izrēķināšanos ar vēlēšanu komisijas darbiniekiem. Uzvaru un konstitucionālo vairākumu Valsts domē kārtējo reizi ieguva valdošā partija "Vienotā Krievija".
Protesta balsojums par komunistiem
Ietekmēt ieņemto Krievijas politisko kursu kļūst gandrīz neiespējami, secina opozicionārs Vladimirs Kara-Murza.
"Valsts dara visu, lai iznīcinātu organizētas opozīcijas struktūras. Piemēram, visas organizācijas, kas saistītas ar Alekseju Navaļniju, tagad skaitās ekstrēmistiskas un ir aizliegtas. Daudzi atrodas cietumā, daudziem nācies aizbraukt."
Kara-Murza ir pārliecināts, ka liela daļa Krievijas sabiedrības, it īpaši jaunieši, nav apmierināti ar pašreizējo režīmu. Un pirms mēneša notikušās vēlēšanas tomēr parādījušas, ka iedzīvotāji meklē likumīgus veidus, kā panākt pārmaiņas.
"Šīs vēlēšanas bija interesantas tādā ziņā, ka cilvēki parādīja savu nepatiku un neapmierinātību. Komunistu partija saņēma daudz balsu. Mēs, visticamāk, nekad neuzzināsim, cik tieši viņi ieguva, bet noteikti daudz vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Tas nozīmē, ka daudzi, kuri nekad nebalsoja par komunistiem, šoreiz to darīja. Bija priekšstats, ka šī partija varēs aizstāvēt tās balsis, kas nodotas par viņiem," spriež Somijas Ārpolitikas institūta pētnieks Arkādijs Mošess.
Nozagtās balsis
Veids, kā Krievijā cilvēki pauž savu nepatiku ar režīmu, tagad mainījies. Ja agrāk cilvēki izgāja ielās vai balsoja par reālu opozīciju, tad tagad liela daļa atdeva balsis par komunistiem ar cerību atņemt daļu varas "Vienotajai Krievijai". Jo ielās vairs nekas masveidā nenotiek Covid-19 ierobežojumu dēļ, kā arī dēļ represiju draudiem un arī tamdēļ, ka opozīcijas līderis Navaļņijs ir aiz restēm, bet daudziem opozīcijas politiķiem bija liegts kandidēt vēlēšanās.
Politiskais aktīvists, Krievijas sociālistu kustības biedrs Dmitrijs Morozovs secina, ka Kremlis, saprotot komunistu augošo ietekmi, tagad vēršas arī pret šīs partijas pārstāvjiem.
Komunistiskā partija saņēma ap 21% balsu, tomēr ir pārliecināta, ka, protestējot pret Putina atbalstīto "Vienoto Krieviju", par komunistiem nobalsija daudz vairāk cilvēku, un tagad komunisti ir gatavi tiesāties.
"Vienotā Krievija" ir nozagusi Valsts domes deputātu mandātus. Valsts domē "Vienoto Krieviju" pārstāvēs viltvārži, kuriem maskavieši nevēlējās uzticēties," apgalvo Komunistiskās partijas deputāts Valērijs Raškins.
Riskē saņemt lodi mugurā
Rezultātu viltošana, pēc komunistu domām, notikusi tieši elektronisko balsu skaitīšanā. Tomēr izredzes panākt, ka vēlēšanu rezultāti tiešām tiek apstrīdēti, ir maz ticamas. Turklāt maz arī ticams, ka komunisti, kuriem dotas iespējas atrasties domē, cīnīsies līdz galam.
Krievijā tie, kuri ir gatavi iet pret politisko straumi, uzņemas lielu risku. Tā var būt lode mugurā vai kāda ķīmiska viela, kuras uzdevums ir apklusināt Kremļa kritiķi.
"Neaizmirsīsim to drausmīgo cenu, ko Krievijā šobrīd maksā ikviens, kurš cīnās par tiesībām kaut ko darīt opozīcijā. Nesen atzīmējām Borisa Ņemcova dzimšanas dienu. Nu jau septīto dzimšanas dienu bez viņa paša, jo 2015. gada februārī viņam iešāva mugurā, viņu nogalināja turpat pie Kremļa pašā Maskavas centrā.
Pats spilgtākais, spēcīgākais Vladimira Putina oponents tādā veidā tika apklusināts, jo citādi nevarēja. Un tas ir tas, ko es domāju, kad saku, ka nevajag aizmirst par to cenu, ko maksā opozīcijā esošie," uzsver Kara-Murza, kurš pats divreiz kļuvis par saindēšanas upuri.
Putina režīms nav mūžīgs
Kara-Murza norāda, ka ikdienā režīms kritiķus apklusina, izmantojot likumus. Cilvēkus apklusina, liedzot viņiem publicēties, organizēt akcijas vai kā citādi paust pastāvošajai varai kritisku viedokli. Pret daudziem uzsākt administratīvās vai krimināllietas. Šobrīd pēc nevalstisko organizāciju aplēsēm Krievijā ir ap 400 politieslodzīto.
Daļa neatkarīgo politisko kustību pārstāvju tomēr cer, ka, par spīti ierobežotajām iespējām protestēt pret pašreizējo režīmu, nākotnē tomēr tiks rasti jauni veidi, kā iestāties pret pastāvošo varu.
"Domāju, ka nākotnē pavisam noteikti parādīties jaunas stratēģijas, kā pretoties šim režīmam. Vēl jo vairāk tamdēļ, ka tas nav mūžīgs, sistēma nav arī pietiekami stabila, Putina režīms neizdzīvos vēl desmitiem gadu. Manuprāt, laba stratēģija būtu caur arodbiedrībām, organizējot streikus," spriež politiskais aktīvists Dmitrijs Morozovs.
Pēc viņa domām, Krievijai un Baltkrievijai tādā ziņā ir daudz kopīgā. Viņaprāt, abus autoritatīvos režīmus iespējams iedragāt ar ekonomisko spiedienu.
