Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pavasarī uzdeva bijušajam Somijas prezidentam Nīnistem izstrādāt detalizētu ziņojumu par ES gatavību karam un civilajai aizsardzībai, kā arī sniegt savus ieteikumus.
Covid-19 pandēmija, kari Ukrainā un Tuvajos Austrumos, plūdi, sausums – tas viss radījis negaidītas izmaiņas Eiropas drošības vidē.
Viens no interesantākajiem priekšlikumiem ir par Eiropas izlūkošanas sadarbības dienesta izveidi. Kā uzsvēra Nīniste – Eiropas infrastruktūras aizsardzībai ir nepieciešams "pretsabotāžas tīkls". Jā, dažas dalībvalstis dalās ar informāciju ar EK, bet jautājums, ko uzdod Nīniste – vai EK zina visu par visu, kad tā pieņem lēmumus?
"Ja mēs gribam būt eiropieši, ja mēs gribam, lai kopā spētu radīt drošību Eiropai – mums vienam otram ir jāuzticas. Citādi tas nav iespējams," atzina Nīniste.
Faced with a cascade of crises, we must do more than react.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) October 30, 2024
We need to change our mindset.
Preparedness must underpin all our actions.
And address the full spectrum of threats and risks.
This is why I welcome the @niinisto report ↓
"Jūsu ziņojums jau ir ir ietekmējis jaunās EK politiskās vadlīnijas un arī misijas vēstules nākamā mandāta komisāriem, un tas, protams, vadīs visas EK darbu nākamajos gados," teica fon der Leiena.
Rietumu sabiedrotie jau apmainās ar izlūkdatiem – ar tīklu "Five Eyes", kas savieno aģentūras ASV, Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē un Lielbritānijā, un šādai ES aģentūrai vajadzētu būt vērstai uz jau esošās informācijas lietderīgu izmantošanu, sacīja Nīniste.
Skaidrs, ka dalībvalstis greizsirdīgi sargā šīs kompetences, vēl jo vairāk baidoties, ka tieši no Briseles institūcijām noplūst visvairāk slepenas informācijas. Brisele ir kļuvusi par aģentu darbības karstāko vietu, jo šeit atrodas simtiem iestāžu un vēstniecību.
Nīnistes ziņojumā arīdzan norādīts, ka Eiropas Savienībai ir jādod signāls Amerikas Savienotajām Valstīm, ka ES ir gatava maksāt par savu militāro un civilo aizsardzību. Ziņojumā arī uzsvērts, ka Eiropas Savienībai steidzami jākļūst aktīvākai, reaģējot uz arvien sarežģītākajām krīzēm, ar kurām saskaras pasaule.
Nīniste ziņojumā skaidro, ka Eiropas Savienībai, lai tā būtu gatava krīzēm un gatava sevi aizsargāt, vajadzētu tērēt aptuveni 20% no sava vairāk nekā 1 triljonu eiro lielā budžeta.
Eiropas Komisijas prezidentes pasūtītajā ziņojumā Nīniste uzsver, ka Eiropa nevar sagaidīt, ka par ES drošību rūpēsies kāds cits, ja to nedara pašas dalībvalstis.
Bijušais Somijas prezidents brīdināja par divām galvenajām nepilnībām Eiropas Savienības gatavības stratēģijā. Pirmkārt, skaidra plāna trūkums gadījumā, ja pret kādu dalībvalsti tiek izvērsta bruņota agresija. Un, otrkārt, Eiropas Savienības ierobežotās spējas koordinēties un rīkoties kopā gan institucionāli, gan operatīvi.
