Pēc prezidija sēdes Blinkevičūte žurnālistiem skaidroja, ka atteikusies uzņemties premjerministra amatu sava vecuma dēļ.
"Esmu pārliecināta, ka gandrīz 65 gadu vecumā strādāt premjerministra amatā būs grūti, jo esmu pensionāre un visu priekšvēlēšanu laiku reāli vērtēju, cik atbildīgs būs šis darbs, cik daudz tas prasa veselības un spēka," sacīja sociāldemokrātu priekšsēdētāja, kurai 65 gadi apritēs martā.
Pēc viņas teiktā, partijas prezidijs vienbalsīgi nolēmis, ka premjera amata kandidāts būs Palucks.
"Prezidijs vienbalsīgi nolēma, ka vispiemērotākais kandidāts ir Ģintauts Palucks, kuram ir liela pieredze un nepieciešamās īpašības premjera amatam," sacīja Blinkevičūte.
Sociāldemokrātu līdere žurnālistiem nepaskaidroja, kāpēc viņa par savu lēmumu nepaziņoja agrāk un vai uzskata, ka, mainot savu nostāju, nodevusi vēlētājus.
"Pirmkārt, viņi balsoja par Sociāldemokrātu partiju, un uzticība Sociāldemokrātu partijai ir tāda, ka mēs veidojam valdošo vairākumu," sacīja Blinkevičūte, kas kopš 2009. gada ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāte.
Viņa arī apstiprināja, ka plāno turpināt darbu EP, lai gan tika ievēlēta arī Seimā.
"Tā kā Eiropas Parlamentā strādāju jau 15 gadus, šis ir mans pēdējais pilnvaru termiņš, un es plānoju to pabeigt līdz galam," sacīja sociāldemokrātu līdere.
Uz jautājumu, vai viņas veselība un vecums ļauj viņai turpināt darbu EP, viņa neatbildēja.
Savukārt Palucks žurnālistiem sacīja, ka sociāldemokrāti par valdošās koalīcijas veidošanu konsultēsies ne tikai ar "Demokrātisko savienību "Lietuvas vārdā"" un Zemnieku un zaļo savienību, bet arī ar Liberāļu kustību un partiju "Nemunas rītausma".
64 gadus vecā Blinkevičūte, kura kopš 2009. gada ir Eiropas Parlamenta deputāte, augusta beigās apstiprināja, ka sociāldemokrātu uzvaras gadījumā viņa kļūs par premjeri, lai gan pirms tam vairākus mēnešus izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai viņa ieņems šo amatu un vai vadīs Sociāldemokrātu partijas sarakstu Seima vēlēšanās. Arī pēc Seima vēlēšanu otrās kārtas svētdien viņa atteicās skaidri pateikt, vai uzņemsies premjerministres pienākumus.
45 gadus vecais Palucks no 2015. līdz 2019. gadam bija Viļņas vicemērs un no 2017. līdz 2021. gadam – Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs. Kopš 2020. gada viņš ir Seima deputāts, ievēlēts arī jaunajā sasaukumā.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka sociāldemokrātiem nākamajā Seima sasaukumā būs 52 mandāti, bet līdzšinējās valdošās koalīcijas līdere – konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" – ierindojusies otrajā vietā ar 28 mandātiem.
Pērn dibinātajai labēji populistiskā partijai "Nemunas rītausma" ir 20 mandātu, bet pašlaik opozīcijā esošajai centriski kreisajai "Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā"" – 14 mandāti.
Pašreizējās valdošās koalīcijas sastāvā esošā Liberāļu kustība ieguvusi 12 mandātus, bet trešā valdošās koalīcijas partnere liberālā Brīvības partija Seimā nav iekļuvusi.
Pašlaik opozīcijā esošajai centriski kreisajai Zemnieku un zaļo savienībai jaunajā Seimā būs astoņi mandāti, bet opozīcijā esošajai centriski labējai partijai "Poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" ir trīs mandāti.
Seimā ievēlēti arī divi neatkarīgie deputāti.
Liberālā partija "Brīvība un taisnīgums" ieguvusi vienu mandātu savam līderim Artūram Zuokam, bet no labējās Nacionālās apvienības Seimā ievēlēts tās līdera vietnieks Vītauts Sinica.
Sociāldemokrātu partijai, "Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā"" un Zemnieku un zaļo savienībai, kas vienojušās sākt sarunas par jaunās valdības koalīcijas veidošanu, jaunajā Seima sasaukumā kopā būs 74 mandāti, kas tām nodrošina vairākumu Seimā, kurā ir pavisam 141 deputāts.
Seims tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos.
