Rakstā norādīts, ka šāda iespējama vienošanās atbilst abu pušu interesēm un pēdējo nedēļu laikā vērojama triecienu skaita samazināšanās.

Tomēr Kremļa saimnieks  Vladimirs Putins varētu nepiekrist šādiem nosacījumiem, kamēr Ukrainas spēki atrodas Kurskas apgabala teritorijā.

Turklāt Kijiva pagaidām negrasoties pārtraukt uzbrukumus naftas pārstrādes iekārtām Krievijas teritorijā.

Citi mediji jau iepriekš vēstīja, ka abas puses ar Kataras starpniecību plānojušas apspriest vienošanos par savstarpēju uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas objektiem. Tas varēja kalpot par  pamatu nopietnākiem lēmumiem, taču sarunas izjukušas pēc Ukrainas bruņoto spēku ofensīvas Kurskas apgabalā.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka šāda vienošanās palīdzētu pazemināt temperatūru un izbeigt karsto kara posmu. Tomēr tas nenozīmētu, ka Ukrainas armija beigs aizstāvēties un uzbrukt. 

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.