Otrdien viņus izvietoja kazarmās aptuveni 50 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainu. Tāpēc ukraiņi prognozē, ka

ziemeļkorejiešu vienības varētu iesaistīt karadarbībā Ukrainas teritorijā jau šajā nedēļā.

Bet ASV Aizsardzības ministrija informējusi, ka Kurskas apgabala virzienā ir devušies vairāki tūkstoši Ziemeļkorejas karavīru, no kuriem neliela daļa jau atrodas tur. Pentagons uzskata, ka Krievija gatavojas iesaistīt ziemeļkorejiešus karadarbībā Ukrainas teritorijā. Iepriekš amerikāņi lēsa, ka Krievijas Tālajos Austrumos tiek apmācīti aptuveni 10 000 ziemeļkorejiešu militārpersonu.

ASV prezidents Džo Baidens vakar pauda satraukumu par ziemeļkorejiešu karavīru atrašanos Kurskas apgabalā, bet uzsvēra, ka Ukrainai ir visas tiesības atbildēt, ja ziemeļkorejiešu spēki ienāks tās teritorijā.

Telekanāls CNN vēsta, ka ASV ir aicinājušas Ķīnu izdarīt spiedienu uz savu sabiedroto Ziemeļkoreju, lai piespiestu Phenjanu atsaukt savus karavīrus no Krievijas. Tomēr amerikāņi neesot optimistiski noskaņoti par to, ka Ķīna varētu kļūt par šķērsli Ziemeļkorejas plāniem, arī tāpēc, ka Pekina atbalsta Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Tikmēr ASV domnīca "Kara izpētes institūts" apgalvo, ka aizvadītās nedēļas laikā Krievijas karaspēka uzbrukumu temps ir palielinājies, tomēr tas joprojām ir lēns un atbilst pozicionālajai karadarbībai.

"Kara izpētes institūta" analītiķi arī norāda, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins turpinās izmantot kodoliebiedēšanas taktiku, lai ietekmētu rietumvalstu līderu lēmumus par turpmāko militāro palīdzību Ukrainai.

Līdz ar vairāku tūkstošu Ziemeļkorejas karavīru ierašanos Krievijā sākās jauna posms karā, ko Maskava izvērsusi pret Ukrainu, tiekoties ar žurnālistiem Islandes galvaspilsētā Reikjavīkā, kur trešdien noslēdzas Ukrainas–Ziemeļvalstu samits, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš arīdzan norādīja, ka Ukrainas Rietumvalstu sabiedroto atbildei uz šādu notikumu attīstību jābūt stingrai, pretējā gadījumā Krievijas vadītājs Vladimirs Putins turpinās pielietot līdzīgas metodes.

"Visas ... nē, ne visas, dažas valstis saka tā: "tā būs sarkanās līnijas pārkāpšana, un, ja mēs jums dosim atļauju [izmantot Rietumu tāla darbības rādiusa ieročus pret mērķiem Krievijā], Krievija eskalēs situāciju...atbildēs uz eskalāciju". Es, protams, atvainojos, bet es domāju, ka Ziemeļkorejas karavīri – tā ir eskalācija. Ne no mūsu, bet gan no Krievijas puses," sacīja Zelenskis.

Vienlaikus, Ukraina nelūgs sabiedrotajiem sūtīt savu kontingentu uz fronti pēc Ziemeļkorejas karavīru pievienošanās Krievijas armijai karā Ukrainā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka šāds lūgums būtu bīstams un apdraudētu esošo atbalstu Ukrainai.

"Es zinu, cik skeptiski visi to vērtē un cik piesardzīgi ir, un mēs nekad neesam šo ideju virzījuši un nekad neesam par to detalizēti runājuši. Es gribu teikt, ka tas ir ļoti, ļoti bīstami, ja nav šāda lēmuma no līderu un sabiedrības puses," intervijā Ziemeļvalstu medijiem trešdien sacīja Zelenskis. Viņš uzsvēra, ka "ir ļoti bīstami par to runāt, jo var zaudēt visu pārējo atbalstu".

"Tāpēc mēs to nekad nedrīkstam pieminēt. Pretējā gadījumā tas var sagraut visu pārējo atbalstu, un mēs nevaram riskēt zaudēt atbalstu, kas mums jau ir," uzsvēra Ukrainas prezidents.