Sniegs un mīnusi Latvijā novembra beigās nav pārsteigums, taču kopš pagājušā gada ANO klimata konferences Ēģiptē pasaule ir kļuvusi karstāka. Daži eksperti lēš, ka 2023. gads jau ir karstākais gads, kāds jebkad reģistrēts. Tāpēc šogad ANO konferencei, kas sākusies Dubaijā, ir ļoti grūts uzdevums – vienoties par jauniem veidiem, kā līdz gadsimta beigām neļaut planētai pārāk sakarst.
Dubaija sagaida konferences dalībnieku tūkstošus ar vērienu. Šajā klimata konferencē, kas pazīstama ar anglisko abreviatūru COP, viena no centrālajām tēmām ir, vai vajadzētu pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā.
Naftas biznesa intereses
Tai pašā laikā klimata konferenci vada AAE naftas uzņēmuma ADNOC izpilddirektors Sultans al Džabers. Viņš uzskata, ka, iesaistot fosilā kurināmā uzņēmumus, kopā varot paveikt vairāk, taču vides aktīvisti viņam netic.
"Es zinu, ka pastāv kritiski viedokļi par ideju iekļaut sarunās apspriestajā tekstā fosilo kurināmo un atjaunojamos energoresursus. Mums kopā ir iespēja paveikt ko nebijušu. Patiesībā mums nav izvēles, kā tikai iet ļoti netradicionālu ceļu," uzskata Džabers.
Pie tam atklājies, ka Apvienotie Arābu Emirāti plānojuši savtīgi izmantot savu kā šī gada ANO klimata konferences saimnieku lomu.
Nopludinātie dokumenti atklāj plānus apspriest fosilā kurināmā darījumus ar 15 valstīm, tai skaitā ar Ķīnu un Vāciju. Apvienotie Arābu Emirāti atteicās notikušo komentēt, paziņojot, ka "privātās tikšanās ir privātas".
"Tā ir tāda liekulība! Un vissliktākais ir tas, ka Apvienotie Arābu Emirāti šobrīd ir atslēga ANO centieniem samazināt globālās emisijas," norāda Šefīldas Universitātes profesors Maikls Džeikobss.
Palielinās plūdu risks
ANO klimata konferences ir pasaulē vissvarīgākās sanāksmes, lai apspriestu, kā risināt klimata pārmaiņas, kas ik gadu atnes arvien jūtamākas izmaiņas.
"Mēs joprojām virzāmies ļoti nepareizā virzienā. Mēs ejam uz sasilšanu par 3 grādiem, un 3 grādi būs pilnīga katastrofa," norāda ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
"Šīs klimata pārmaiņas palielina smagu plūdu risku. Mēs lēšam, ka viens sasilšanas grāds nozīmē par 7% vairāk mitruma atmosfērā.
Tātad, kad līst lietus, – tas līst vairāk, pateicoties klimata pārmaiņām. Un, tā kā šobrīd sasilšanas temps ir 1,4 grādi, tad plūdu risks palielinās," secina Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Tālass.
Nākamās divas nedēļas rādīs, cik tālu ar naftu bagātā valsts ies, lai palīdzētu izbeigt klimata krīzi, ko galvenokārt izraisa fosilā kurināmā izmantošana.
Iespēja meklēt risinājumus
Pasaules Dabas fonda pārstāve, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena arī piedalās Dubaijas samitā. Viņa norāda, ka šis samits ir iespēja valstu līderiem, zinātniekiem un ekspertiem, kā arī citām iesaistītajām pusēm sanākt kopā un meklēt risinājumus klimata jomā.
"Ja mēs runājam par to, kāda bijusi šī samita ietekme līdz šim, manuprāt, vērts pieminēt divas lietas – viens ir Kioto protokols (ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokols, kas tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu), kas tika parakstīts 1995. gadā, un otra ir Parīzes vienošanās (jeb nolīgums, viena no ANO vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām nolīgumiem, kas nosaka regulas, lai samazinātu oglekļa dioksīda nokļūšanu atmosfērā sākot ar 2020. gadu), par kuru valstis lēma 2015. gadā," sarunā ar Latvijas Radio stāsta Jentgena.
"Pasaules Dabas fondam ir savas prasības, par kurām detaļās šoreiz nerunāšu, taču lielās lietas, kuras ne tikai mēs, bet arī daudzi sagaida, ir progresa novērtējums jeb atrast kopīgo mehānismu, lai saprastu, kur mēs šobrīd esam, uz kāda ceļa, jo pavadām pārāk daudz laika diskutējot, kā aprēķināsim emisijas, – vai tas ir pareizi vai ne, bet mums beidzot vajadzētu par šo vienoties, lai vairāk tam netērētu laiku."
Turīgās valstis sola ieguldīt zaudējumu fondā
"Nākamā lielā lieta ir, protams, transformēt šo enerģētikas nozari un sektorus, kur ir vislielākās emisijas, toskait ir nepieciešams atteikties no fosilā kurināmā ne vēlāk kā līdz 2050. gadam. Un trešā lielā joma ir finansējums. Viens ir tas, kā mēs finansējam risinājumus, lai šos mērķus sasniegtu, bet otrs – ka investējam tajā pasaules daļā, kas šobrīd cieš visvairāk."
"Vissarežģītākās sarunas varētu būt saistībā ar fosilo kurināmo, jo tas ir tas, ko lielākā daļa cilvēku un to, kas seko COP, ir prasījuši jau no paša sākuma. Un katru gadu diemžēl šajā ir vilšanās. Bet neviena no apspriestajām tēmām nav vienkārša."
Dubaijā ceturtdien atklāts Zaudējumu un postījumu fonds, kura izveidi ilgāku laiku jau centušās panākt tās valstis, kuras jau ir skārušas klimata pārmaiņas.
Turīgās valstis apņēmušās tajā ieguldīt vismaz 420 miljonus ASV dolāru (384 miljoni eiro), piemēram, AAE ieguldīs 100 miljonus dolāru, bet Lielbritānija sola 76 miljonus dolāru.
"Šis fonds – ideja par to dzima iepriekšējā COP Ēģiptē, un viena no mūsu prasībām arī bija, ka šajā COP jau tiek precīzi atrunāts, kā šis fonds darbosies un ka tajā iemaksā reālu naudu. Tas šodien ir noticis, un tas ir vēsturiski ātri!" norāda Jentgena.
Jāsamazina klimata pārmaiņu ietekme
"COP parasti lēmumi netiek tik ātri pieņemti. Bet principā šis ir pēdējais resurss, ja runājam par klimatu. Parasti šīs tēmas kontekstā runājam par pielāgošanos un mazināšanu.
Pirmā lieta, kas jādara, – ir jāmazina klimata pārmaiņu ietekme.
Ja tas neizdodas – mēģinām pielāgoties. Un pats pēdējais – ja pielāgoties nav iespējams, tad mums ir nauda, kuru varam maksāt cilvēkiem un teritorijām, kas ir skartas klimata pārmaiņu dēļ un ir tās teritorijas, kas par šīm [klimata] pārmaiņām nav atbildīgas."
Par AAE un to, ka tie samitu varētu izmantot, lai slēgtu jaunus naftas tirdzniecības līgumus, Jentgena izteicās piesardzīgi.
"Šī valsts un COP prezidents paši ir nolieguši šīs apsūdzības, un arī mēs nesteigsimies ar kritiku, jo COP nevar vērtēt pēc pirmās dienas. Šī konference tomēr ilgs divas nedēļas, un to laikā notiks ļoti intensīvas diskusijas starp visiem 90 tūkstošiem dalībnieku. Līdz ar to mēs pagaidīsim, lai spriestu par rezultātiem.
Mēs arī varam plašāk skatīties uz AAE – viņi tomēr ir viena no tām valstīm, kas visātrāk un intensīvāk attīsta atjaunojamo energoresursu projektus, un tāpēc es skatītos ļoti uzmanīgi uz šīm apsūdzībām."
