Ja nekas nemainīsies, tad pasaules vidējā temperatūra palielināsies par trim grādiem un tas radīs postošas sekas visai planētai – tā pirms ikgadējās klimata konferences brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs:
"Ja mēs turpināsim, kā līdz šim – un es tiešām ceru, ka mēs tā nedarīsim –, tad Grenlandes un Antarktikas rietumu daļas ledus krājumi šķērsos nāvējošu punktu. Tas vien palielinās jūras līmeni par aptuveni 10 metriem. Mēs tiksim iesprostoti nāvējošā apburtajā lokā. Ledus atstaro saules starus. Ja tas kūst, vairāk karstuma tiek uzsūkts zemes atmosfērā. Tas nozīmē vairāk karstuma, kas radīs vairāk vētru, plūdu, ugunsgrēku un sausuma visā planētā, kā arī vēl straujāku kušanu. Tas vēl vairāk samazinās ledus apjomu un palielinās karstumu."
ANO ģenerālsekretārs nesen ir atgriezies no Antarktikas, kur viņš savām acīm varēja vērot kūstošos ledājus un aprunāties ar zinātniekiem. Tādēļ Gutērrešs mudina pasaules valstu pārstāvjus steidzami samazināt fosilo kurināmo izmantošanu, jo tieši tas rada klimata sasilšanu.
Tomēr sarunu izdošanās nebūt nav garantēta. Uz konferences organizatoriem, Apvienotajiem Arābu Emirātiem,
krīt aizdomas, ka viņi ir izmantojuši šo pasākumu, lai veicinātu jaunus līgumus par naftas un gāzes piegādi attīstības valstīm. Tas būtu pretēji klimata konferences mērķiem.
Emirātu vadība to noliedz.
Bijusī Īrijas prezidente Mērija Robinsone, kas arī piedalīsies šajā konferencē kā neatkarīgās pasaules līderu grupas "Vecākie" vadītāja, saka, ka šīs aizdomas met nopietnu ēnu uz visu pasākumu:
"Tas ir ļoti satraucoši, jo tam, kā tas tiek uztverts, ir nozīme. Jau iepriekš pastāvēja priekšstats, ka konferences vadība atradās nelielā interešu konfliktā, bet šis krietni sarežģī situāciju. Mums nav laika sliktai klimata konferencei. Mums šoreiz ir jāpanāk tik daudz progresa, cik vien ir iespējams, jo mums vairs nav daudz laika."
Galvenais mērķis – pārliecināt rīkoties straujāk
ES pārstāvju galvenais mērķis ir pārliecināt pārējos pasaules reģionus rīkoties straujāk.
Eiropas Parlamenta delegāciju Dubaijā vadīs Tautas partijas grupas deputāts no Vācijas Pēters Līze. "Mēs esam viens no pasaules reģioniem, kam ir ne tikai ambiciozi mērķi, bet arī plāns, kā tos sasniegt. Tam ir jābūt mūsu vēstījumam pārējai pasaulei. Mums ir jāsaka, ka tas ir iespējams, ka mēs jau esam pieņēmuši vajadzīgos likumus, lūdzu, sekojiet mūsu piemēram," pauda Līze.
Uz Dubaiju brauks arī Zaļo grupas eiroparlamentārietis no Nīderlandes Bass Eikhauts. Viņš saka, ka apmaiņā pret straujāku rīcību attīstības valstis vēlēsies redzēt taustāmākus soļus no Rietumiem, lai kompensētu klimata pārmaiņu radītos zaudējumus.
Eikhauts ir arī skeptisks par ASV lomu, it sevišķi ogļu patēriņa samazināšanas jomā:
"Kad viņi izliekas, ka vēlas būt ambiciozi, tad viņi grib, lai tiktu panākta spēcīga vienošanās par ogļu izmantošanas pārtraukšanu.
Bet tas nāk par labu ASV, jo vienlaikus viņi meklē jaunus eksporta tirgus sašķidrinātai dabasgāzei. Tādēļ jums nevajadzētu domāt, ka Džo Baidena aicinājums būt ambicioziem ir pārāk draudzīgs klimatam."
Svarīgi būs arī vērot diskusijas par metāna samazināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas trīskāršošanu.
Greznību mīloša naftas ieguvēja, kas cenšas būt "zaļa"
Bagātā rīkotājvalsts ir arī liela fosilo energoresursu – naftas – ieguvēja, bet cenšas pozicionēties kā moderna un "zaļa" valsts.
"Associated Press" redaktors Džons Gambrels norādījis, ka Dubaija šajās sarunās patiešām būs uzmanības centrā: "Ne vienmēr runa ir par to, kas notiek pie sarunu galda. Ārēji tā cenšas paplašināties, balstoties uz impulsu, kas tika novērots pēc kovida pandēmijas, kad darbību ierobežoja tās aviācijas giganti. Patlaban mēs redzam Dubaijas nekustamā īpašuma tirgus un uzņēmumu uzplaukumu. Mēs redzam, ka vairāk cilvēki ierodas Dubaijā dzīvot."
Viens no "zaļās" Dubaijas simboliem ir valdošā šeiha vārdā nosauktais saules parks, kas izveidots 122 kvadrātkilometru plašā teritorijā un saražo apmēram 13% no patērētā elektroenerģijas. Pilsētvalsts ir arī gatava investēt miljardiem dolāru, lai sasniegtu klimata neitralitātes mērķi līdz 2050. gadam.
No otras puses visā valstī, tai skaitā Dubaijas emirātā, dienā kopumā iegūst apmēram 4 miljonus barelu jēlnaftas un ir plāni palielināt ieguvi. Šis fosilais kurināmais ir viens no lielākajiem oglekļa izmešu avotiem un veicina klimata pārmaiņas. Pilsēta arī pazīstama visā pasaulē ar greznību un vērienu daudzās jomās, tai skaitā celtniecībā. Tas nesaistās ar resursu taupīšanu un aprites ekonomiku.
KONTEKSTS:
Eiropas zaļais kurss, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, paredz mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā nostiprināta ES apņemšanās panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
ES spēkā esošo klimata un enerģētikas tiesību aktu ietekmē ES siltumnīcefekta gāzu emisijas jau ir kritušās par 24% salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet ES ekonomika šajā periodā ir augusi par aptuveni 60%, kas nozīmē, ka izaugsme ir atsaistīta no emisijām.
