Polijas ārlietu ministrs šo aicinājumu izteica savā pirmajā vizītē Berlīnē, pēc tam kad decembrī Polijā pie varas nāca proeiropeiskā valdība. Pēc viņa tikšanās ar Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem Sikorskis Vācijas medijiem paziņoja, ka būtu noderīgi, ja Vācija atrastu risinājumu radīto ciešanu nožēlai un izdarītu ko labu, kas varētu būt finansiālas kompensācijas.
Konkrēti skaitļi gan netika minēti. Reparāciju jautājums jau iepriekš izraisījis saspīlējumu abu valstu starpā.
Arī iepriekšējās Polijas valdības, kuras vadīja nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" uzstāja, ka Vācijai ir morāls pienākums atrisināt šo jautājumu. Toreiz valdošās partijas līderis Jaroslavs Kačiņskis lēsa, ka Vācijai kā kompensācija Polijai jāmaksā 1,3 triljoni eiro.
Tiesa, tolaik Vācija noraidīja Varšavas reparāciju prasības un norādīja, ka jautājums par reparācijām un kompensācijām par kara laika zaudējumiem paliek slēgts un valdība par to negrasās iesaistīties sarunās.
Vācija arī vairākkārt norādījusi, ka visas ar Otro pasaules karu saistītās finansiālās prasības ir nokārtotas.
1953. gadā Polijas toreizējā komunistiskā vadība atteicās no visām pretenzijām uz kara reparācijām, pakļaujoties Padomju Savienības spiedienam, kura vēlējās, lai Austrumvācija būtu brīva no jebkādām saistībām.
Nu jau aizgājusī Polijas valdošā partija "Likums un taisnīgums" gan uzstāja, ka šī vienošanās nav spēkā.
