Tik nokaitēta situācija Zvečanas pilsētā nav bijusi nekad. Sadursmes izcēlās starp serbu protestētājiem un policiju. Cenšoties nomierināt situāciju, starp abām pusēm nostājās NATO miera uzturētāji. Protestētāji uzbruka karavīriem, apmētāja ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm. Karavīri atbildēja ar stekiem un trokšņa granātām.
Eiropas Savienība (ES) stingri nosodīja vardarbību Kosovas ziemeļos, paziņoja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels:
"Vardarbīga rīcība pret pilsoņiem, medijiem, likumsargiem un NATO karavīriem ir pilnībā nepieņemama un noved mūs bīstamā situācijā.
Mēs ceram, ka abas iesaistītās puses nekavējoties iesaistīsies ES izveidotajā dialogā, lai atrastu risinājumu, kas garantē drošību visiem pilsoņiem un bruģēs ceļu uz attiecību uzlabošanos."
Spriedze un protesti Kosovas ziemeļos sākās pēc tam, kad simtiem serbu vairākas dienas neļāva jaunievēlētajiem albāņu mēriem iekļūt municipalitātes ēkās. 23. aprīlī notika pašvaldību vēlēšanas. Kosovas serbi, kas ir 5 % no valsts 1,8 miljoniem iedzīvotāju, boikotēja vēlēšanas četrās municipalitātēs – Zvečanā, Zubina Potokā, Leposavičā un Kosovska Mitrovicē, kur pārsvarā dzīvo etniskie serbi.
Boikotu atbalstīja arī Serbija, un rezultātā vēlētāju aktivitāte bija niecīga – tikai 3,47 %. Tiesības vēlēt šajos četros apgabalos kopā bija 45 tūkstošiem pilsoņu, bet nobalsoja tikai pusotrs tūkstotis vēlētāju.
Tā kā serbi neaizgāja uz iecirkņiem, tas deva iespēju etniskajiem albāņiem iegūt balsu vairākumu un kontrolēt pilsētu domes.
"Kā jauna administrācija mēs ar nepacietību gaidām izaicinājumus, ar ko mums būs jāsaskaras šajā svarīgajā darbā, kas būs jāpaveic pašvaldībā. Sadarbība būs ļoti dinamiska un atvērta. Kā pašvaldībā ar atklātu izpildvaru strādāsim visu šī reģiona iedzīvotāju labā, bez jebkādām etniskām vai reliģiskām atšķirībām," sacīja Ziemeļu Mitrovices mērs Erdens Atiks.
Taču jau nedēļām nerimst strīdi par to, vai jaunie albāņu mēri var ieņemt amatus, kurus iepriekš ieņēma pārstāvji no Kosovas serbu lielākās partijas "Serbu saraksts". To atbalsta Serbija.
"Mums ir divas prasības. Pirmā – nelikumīgajiem šerifiem, jaunievēlētajiem mēriem, kā viņi sevi sauc, ir jādodas mājās izrīkot savas ģimenes. Otrā – speciālajiem spēkiem, kas izvietoti pie pašvaldības ēkas un iekšā, ir jāaizved savas bruņumašīnas uz dienvidiem.
Šis nav policijas iecirknis, bet gan pilsētas pašvaldība, tautas municipalitāte, kam jākalpo iedzīvotājiem. Bet bruņoti policijas spēki aizstāv kādu, kurš ievēlēts ar mazāk nekā 50 balsīm," sacīja partijas "Serbu saraksts" pārstāvis Gorans Rakičs.
Serbi lēmumu boikotēt vēlēšanas pamatoja ar to, ka Kosovas iestādes atsakās izveidot serbu pašvaldību apvienību, kā to paredz vienošanās, ko Serbija un Kosova panāca ar ES starpniecību.
Serbu mazākums uzskata, ka šai apvienībai jādarbojas ar izglītības, veselības un ekonomiskās attīstības jautājumiem. Taču valdība Prištinā baidās, ka apvienības tapšana varētu novest pie proserbiski noskaņotas valdības izveidošanas Kosovā.
Lai gan ES un ASV atbalsta Kosovu, šoreiz tās kritizē valdību Prištinā par situācijas saasināšanu, norādot, ka nesenās vēlēšanas nevar kalpot par pamatu politiskam risinājumam ilgtermiņā.
"Ir acīmredzams, ka mēri ievēlēti likumīgi. Bet tas nenozīmē, ka viņiem ir leģitimitāte iekļūt telpās un iekļūt ar spēku. Neviens nevar pārvaldīt ar vienu vai diviem procenti balsu. Mēs aicinām Kosovas valdību pajautāt sev, vai tā ir laba pārvaldība. Tas darbs jādara, veidojot uzticību serbu kopienā Kosovas ziemeļos," norādīja ziņotāja par Kosovu Eiropas Parlamentā Viola fon Kramona.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
