Šīs ziņas avots ir divas ASV amatpersonas, kas medijiem norāda, ka ASV nav mainījusi savu politiku neļaut Ukrainai izmantot ASV piegādātās tālas darbības raķetes un munīciju triecieniem Krievijas teritorijā ofensīvas nolūkos.
Krievija turpina terorizēt Harkivu
Krievijas armija arī šonakt turpinājusi terorizēt Harkivu, kas kārtējo reizi ir apšaudīta. Blīvi apdzīvoto pilsētas vietu naktī satricināja vairāki sprādzieni, nopostīta daudzdzīvokļu ēka un vēl 20 bojātas. Sabojāta neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna.
Zināms par vismaz trīs nogalinātajiem un arī vismaz 16 ievainotajiem, tostarp cietis neatliekamās palīdzības mediķis. Turpinās glābšanas darbi.
Kopumā pilsētu skāruši pieci triecieni un visi vienā rajonā pa civilajiem mērķiem.
Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs šorīt informēja, ka visi gaisa triecieni atkal bija vērsti tikai pret civilo infrastruktūru.
Ienaidnieks izmantojis jau zināmo divkārša trieciena taktiku – atkārtoti uzbrucis pirms brīža izpostītai vietai, kur strādāja mediķi, glābēji un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji.
Šādi triecieni pilsētā jau kļuvuši par ikdienu. Jāatgādina, ka 25. maijā uzbrukumā būvniecības preču lielveikalam tika nogalināti 19 cilvēki.
Ukrainas sabiedrotie munīciju iepērk turpat, kur Krievija
Tikmēr turpinās Rietumu partneru centieni apgādāt Ukrainu ar visu tai nepieciešamo, tostarp artilērijas šāviņiem. Ņemot vērā, ka ražošanas jaudas Eiropā vēl nav tādas, lai to veiksmīgi varētu paveikt, partneri lūkojas citos virzienos, tostarp, kā iepriekš tika vēstīts, arī pie tām valstīm, kuras sadarbojas ar Krieviju.
Par to ziņots arī Čehijas iniciatīvas ietvaros, kura mobilizējusi Eiropas partnerus lādiņu iegādei, un, kā tika atzīts, tad daļa tiekot iepirkta pie Krievijas partnervalstīm, šīs valstis gan neatklājot.
Tagad arī laikraksts "Financial Times" vēsta, ka daži Ukrainas sabiedrotie Kijivai piegādā munīciju no tiem pašiem krājumiem, no kuriem to pērk Krievija. Čehijas valdības pārstāvis norādījis, ka Krievija munīcijas iegādē starptautiskajos tirgos apsteidz Rietumu galvaspilsētas, un
kavēšanās ar maksājumiem ieroču kompānijām var novest pie tā, ka miljoniem munīcijas lādiņu tiek nosūtīti uz Maskavu, nevis uz Kijivu.
Sola piegādāt lādiņus, lidmašīnas, raķetes un citus ieročus
Runājot par Čehijas iniciatīvu, Ukraina no jūnija ik mēnesi varētu saņemt 50 000–100 000 lielkalibra šāviņu. Galīgais šāviņu skaits, kas tiks piegādāti pēc šīs shēmas, var mainīties un potenciāli var pieaugt līdz pusotram miljonam vai pat vairāk.
Iepriekš Čehijas ieroču ražotājs "Czechoslovak Group" vēstīja, ka cenu kāpuma un sliktās kvalitātes dēļ pusi saņemto šāviņu nosūtīt uz kaujas vietām Ukrainā nevarēja tik ātri, kā plānots, jo šāviņiem nepieciešama papildu apstrāde.
Savukārt militāro palīdzību Kijivai 13,3 miljardu kronu jeb vairāk nekā miljarda eiro apmērā apsolījusi Zviedrija, un Kijiva saņems izlūkošanas lidmašīnu, vidēja darbības rādiusa raķetes, kā arī artilērijas munīciju.
Bet vakar, 30. maijā, vizītes laikā Ukrainas pilsētā Odesā par 500 miljonu eiro lielu palīdzību ieroču iegādei paziņoja arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. Ukraina saņemšot zenītraķetes, dronus un ieroču rezerves daļas.
Apspriež turpmāko palīdzību Ukrainai
Tuvojoties jūlijā paredzētajam NATO samitam Vašingtonā, turpinās arī runas par to, vai un par kādu palīdzību Ukrainai varētu panākt vienošanos alianses līmenī. Izskanējušas ziņas par vairāku desmitu miljardu eiro finansiālu palīdzību Ukrainai. Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotu aliansē, vēsta, ka
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs lūgšot NATO sabiedrotajiem nodrošināt Ukrainai vismaz 40 miljardu eiro ikgadēju militāro finansējumu.
NATO amatpersonas iepriekš ir ierosinājušas Ukrainai piešķirt 100 miljardus eiro piecu gadu laikā jeb 20 miljardus eiro gadā. Par risinājumiem palīdzībai Ukrainai šodien turpinās diskutēt NATO ārlietu ministri, kas tiekas sanāksmē Prāgā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
