Izdevums "Politico", atsaucoties uz vairākiem avotiem ASV valdībā, vēstīja, ka prezidenta Džo Baidena administrācija slepus ir atļāvusi Ukrainai pielietot ASV piegādātos ieročus, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijā. Taču ukraiņi to varot darīt tikai ar nosacījumu, ka triecieni būs mērķēti pa Krievijas spēkiem, kas ir iesaistīti vai var tikt iesaistīti ofensīvā Harkivas apgabalā. Tas dotu iespēju Ukrainas spēkiem efektīvāk aizsargāt valsts otro lielāko pilsētu Harkivu, kas jau vairākas nedēļas pieredz nāvējošos Krievijas uzbrukumus.

Tajā pašā laikā "Politico" avoti uzsvēra, ka Baltais nams nav atcēlis aizliegumu ukraiņiem izmantot ASV piegādātās tālas darbības rādiusa raķetes triecieniem dziļāk Krievijas aizmugurē.

Savukārt ASV Valsts departamenta preses pārstāve Sabrina Singa noliedza, ka Vašingtona būtu mainījusi savu politiku attiecībā pret amerikāņu ieroču izmantošanu uzbrukumiem Krievijā. 

"Drošības palīdzība, ko mēs sniedzam Ukrainai, ir jāizmanto Ukrainas iekšienē, un mēs neatbalstām uzbrukumus vai neveicinām uzbrukumus Krievijas teritorijā. Mēs uzskatām, ka Ukraina var būt efektīva, koncentrējoties uz taktiskiem un operatīviem mērķiem, kas tieši ietekmē konfliktu tās robežās, nevēršoties pret lielākiem ģeopolitiskiem mērķiem Krievijā. Ja kaut kas mainīsies, mēs jums par to paziņosim. Taču šobrīd mūsu nostāja nemainās un mēs uzskatām, ka esam nodrošinājuši viņiem spējas un sistēmas, lai viņi varētu efektīvi darboties frontē jau tagad," sacīja Singa.

Bijušais ASV aizsardzības sekretārs Leons Paneta, komentējot ziņas par doto atļauju Ukrainai izmantot amerikāņu ieročus uzbrukumiem Krievijas teritorijā, sacīja, ka tas ir pareizs lēmums. 

"Ukrainai ir jāsaņem jebkāda palīdzība, lai tā varētu sevi aizstāvēt. NATO ir pieprasījusi, lai mēs atļautu šos triecienus. Francija, Vācija, Lielbritānija, Kanāda, Somija – lielākā daļa mūsu sabiedroto ir mudinājuši to darīt. Manuprāt, ir svarīgi, lai Amerikas Savienotās Valstis nodrošinātu vienotu pieeju, kas ļautu ukraiņiem uzbrukt šiem mērķiem," Paneta sacīja intervijā telekanālam "Fox News".

"Runājot par pretgaisa aizsardzību, es uzskatu, ka Ukrainā būtu jāizveido pretgaisa aizsardzības sistēma, kas līdzinās Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmai.

Mēs spējām notriekt vairāk nekā 90% no 300 raķetēm, kuras Irāna izšāva uz Izraēlu. Mums šīs spējas ir jāizmanto arī Ukrainā," uzsvēra bijušais ASV aizsardzības sekretārs.

Citas NATO dalībvalstis, piemēram, Francija un Lielbritānija, ir atļāvušas Kijivai uzbrukt Krievijas teritorijā ar šo valstu piegādātajiem modernajiem tālas darbības ieročiem. Arī Vācija, Norvēģija un Nīderlande šodien paziņoja, ka Ukrainai ir tiesības aizstāvēt sevi, veicot triecienus Krievijā.

Taču joprojām ir valstis, kas pret to iebilst. Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni paziņoja, ka Roma neatbalsta savu ieroču izmantošanu ārpus Ukrainas teritorijas, jo Itālija palīdzot aizstāvēt Ukrainu, nevis cīnoties pret Krieviju.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā Latvijas Radio 1. kanāla programmā "Labrīt" sacīja, ka daļa sabiedroto ir par daudz piesardzīgi. "Es domāju, ka tā ir pārlieku nevajadzīga piesardzība, kaut kādas pilnīgi nesaprotamas bailes no Krievijas eskalācijas. Man tam nav laba izskaidrojuma. Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija un daudzas citas Eiropas valstis ir aicinājušas uz daudz ātrāku, daudz radikālāku atbalstu Ukrainai. Diemžēl daudzas lietas, par kurām mēs esam runājuši, piepildās, bet par vēlu un par maz," sacīja valsts prezidents.

Rinkēvičs piebilda, ka daļai rietumvalstu ir bažas, ka absolūts atbalsts Ukrainai var novest pie Krievijas taktisko kodolieroču izmantošanas.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka alianses valstu atbalstam Ukrainā būtu jāturpina pielāgoties situācijai kaujas laukā.

Viņaprāt, ir loģiski, ka ukraiņu spēki var apšaudīt tos militāros objektus Krievijā, no kuriem tiek vērsti regulāri triecieni pa mērķiem Ukrainā. Šādu pozīciju NATO ģenerālsekretārs piektdien pauda pēc alianses ārlietu ministru neformālās sanāksmes Prāgā. Tāpat Stoltenbergs atgādināja, ka Krievijas autoritārais vadītājs Vladimirs Putins jau no kara sākuma ir mēģinājis nepieļaut, lai NATO valstis sniegtu militāro atbalstu Ukrainai, bet viņa draudi nav atturējuši no palīdzības sniegšanas.

"Tagad frontes līnija vairs nav Ukrainas teritorijā. Lielākā daļa kauju līdz šim notika dziļi Ukrainā, bet tagad kaujas notiek Harkivas apgabalā, pie robežas starp Ukrainu un Krieviju. Līdz ar to būtu loģiski mainīt jebkādus ierobežojumus, kas neļauj ukraiņiem veikt atbildes triecienus pa artilērijas un raķešu pozīcijām Krievijā, kas tieši uzbrūk Ukrainas spēkiem un Ukrainas pilsētām," sacīja NATO ģenerālsekretārs.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.