Kā paziņojumā norāda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens – Gruzijas valdības darbības nav savienojamas ar dalības normām Eiropas Savienībā un NATO.
Viens no galvenajiem iemesliem, kas licis ASV spert šādu soli, ir Gruzijā pieņemtais likums, ko plašāk pazīst kā "ārvalstu aģentu" likumu.
Organizācijām, kas saņem atbalstu no ārzemēm, tas liek reģistrēties kā organizācijām, kuras darbojas ārvalstu interesēs. Tas rada līdzību ar agrāk Krievijā ieviestām normām, lai vērstos pret citādi domājošajiem un opozīciju.
ASV jau maijā noteica vīzu ierobežojumus personām, kas ir atbildīgas par demokrātijas graušanu Gruzijā vai tajā līdzdarbojas. Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" tiek asi kritizēta par arvien lielāku sliekšanos Kremļa virzienā.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisīja valdības rosinātais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilda arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kura uzlika tam veto. Taču valdošā partija izmantoja iespēju to apiet ar balsu vairākumu parlamentā. Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs likumu parakstījis, līdz ar to tas ir pieņemts.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta stāšanās spēkā būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
