Demokrātu balsojumā Harisai nebūs konkurentu cīņā par ASV prezidenta amatu

ASV viceprezidente Kamala Harisa būs vienīgā pretendente uz Demokrātu partijas nomināciju novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās, paziņojusi partija. Ceturtdien partijas delegāti sāks balsojumu par Harisu, bet jau tagad var droši teikt, ka viņa oficiāli kļūs par demokrātu kandidāti un vēlēšanās stāsies pretī Republikāņu partijas kandidātam eksprezidentam Donaldam Trampam.

Sagaidāms, ka jaunnedēļ Harisa atklās, kurš būs viņas viceprezidenta amata kandidāts.

Harisa ir vienīgā pretendente, kas kvalificējusies cīņai par Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāta nomināciju, otrdien paziņoja Demokrātu nacionālā komiteja (DNC).

Demokrātu partija gatava apvienoties ap Harisu

Lai gan neviens cits nozīmīgs demokrāts nebija izteicis plānus mest izaicinājumu Harisai, DNC paziņojums oficiāli paver viceprezidentei ceļu uz bezkonkurentu cīņu par savas partijas nomināciju.

Tas noticis tikai deviņas dienas pēc tam, kad no cīņas bija izstājies līdzšinējais prezidents Džo Baidens un bija radusies vakance demokrātu vēlēšanu piedāvājumā.

Par Harisu tagad būs jābalso partijas nacionālā konventa delegātiem, kas oficiāli apstiprinās kandidātu jaunā tiešsaistes balsošanas procedūrā, ko partija pieņēma pagājušajā nedēļā.

Balsošana sāksies 1. augustā un noslēgsies 5. augustā, teikts paziņojumā. 

Saskaņā ar ziņu aģentūras "Associated Press" aplēsēm Harisa ir konventa delegātu pārliecinoša vairākuma izvēle, lai nomainītu Baidenu kā partijas kandidātu prezidenta amatam un novembrī balsojumā stātos pretī republikāņu kandidātam eksprezidentam Donaldam Trampam.

DNC paziņoja, ka 3923 delegāti ir iesnieguši lūgumrakstus, lai izvirzītu Harisu.

Neraugoties uz pirmstermiņa balsojumu par kandidāta izvēli, delegāti joprojām pulcēsies, kā plānots, augusta beigās Čikāgā gaidāmajā demokrātu nacionālajā konventā. 

Partija rīkos balsojumu pēc saraksta pa štatiem konventa zālē, kam sekos Harisas un viņas viceprezidenta amata kandidāta runas, oficiāli apliecinot, ka pieņem izvirzīšanu amatiem.

Pārliecinošais delegātu atbalsts Harisai apliecina, ka pēc Baidena lēmuma nekandidēt uz otro termiņu Demokrātu partija ir pārvarējusi iekšējās nesaskaņas un ir gatava apvienoties ap Harisu, lai palīdzētu viņai uzvarēt vēlēšanās.

Harisa sadeldējusi Trampa pārsvaru

Harisa tikmēr turpina savu priekšvēlēšanu kampaņu. Otrdien viņa uzrunāja vēlētājus Džordžijas pavalstī, ko uzskata par vienu no tā dēvētajiem svārstīgajiem štatiem, kas var izšķirt prezidenta vēlēšanu iznākumu. Ja pirms Baidena izstāšanās no cīņas šķita, ka Džordžijā diezgan droši uzvarēs Tramps, tad pēc Harisas iesaistīšanās tā vairs neizskatās.

Harisa, štata galvaspilsētā Atlantā uzrunājot aptuveni 10 tūkstošus cilvēku, sacīja, ka ceļš uz Balto namu ved cauri Džordžijai, tādējādi uzsverot pavalsts lielo nozīmi gaidāmajās vēlēšanās.

Harisa arī teica, ka viņa vēlas tikties ar Trampu televīzijas priekšvēlēšanu debatēs, ko eksprezidents pagaidām ir noraidījis. Harisa zobojās, ka Tramps varētu būt nobijies no viņas.

"Tātad viņš nevēlas debatēt. Bet viņam un viņa viceprezidenta amata kandidātam ir daudz sakāmā par mani. Donald, es patiešām ceru, ka tu pārdomāsi un tiksies ar mani uz debašu skatuves. Jo, kā mēdz sacīt, ja tev ir, ko teikt, tad saki man to sejā. Šajās sacensībās ir vērojamas izmaiņas, un ir pazīmes, ka Donalds Tramps to jūt," Harisa sacīja saviem atbalstītājiem.

Harisa ir sadeldējusi Trampa pārsvaru aptaujās un gaidāma sīva cīņa par to, kurš 2025. gada 20. janvārī kļūs par nākamo Baltā nama saimnieku.

Nacionālajā līmenī par Harisu būtu gatavi balsot 43% amerikāņu, bet par Trampu – 42%, liecina šonedēļ publicētā aptauja, ko pēc ziņu aģentūras "Reuters" pasūtījuma veica tirgus pētījumu uzņēmums "Ipsos".

Harisa vēlētāju aptaujās apsteidz Trampu arī četros svarīgos svārstīgajos štatos – Mičiganā, Arizonā, Viskonsinā un Nevadā. Savukārt Tramps ir vadībā Pensilvānijā un Ziemeļkarolīnā. Džordžijā par abiem kandidātiem bija gatavs balsot vienāds skaits vēlētāju.

Par viceprezidenta amata kandidātu varētu kļūt Pensilvānijas gubernators

Harisa joprojām nav atklājusi, kas būs viņas viceprezidenta amata kandidāts.

ASV medijos izskan minējumi, ka Harisa savu cīņubiedru varētu nosaukt pirmdien, 5. augustā, jo jau otrdien Harisai priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā Pensilvānijas štata pilsētā Filadelfijā ir paredzēts uzstāties kopā ar savu vēlēšanu kompanjonu.

Pēdējās dienās eksperti kā ticamāko Harisas izvēli ir nosaukuši Pensilvānijas štata gubernatoru Džošu Šapiro.

51 gadu vecais Šapiro kopš 2022. gada vada Pensilvāniju un ir ļoti populārs štatā, kur 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Pensilvānijas štata gubernators Džošs Šapiro un ASV viceprezidente Kamala Harisa
Pensilvānijas štata gubernators Džošs Šapiro un ASV viceprezidente Kamala Harisa

Arī Demokrātu partijas stratēģe Melisa Derosa uzskata, ka Šapiro būtu vislabākā Harisas izvēle. "Viņš spēj uzrunāt centriski noskaņotos vēlētājus. Harisai nav bijusi veiksmīga politika attiecībā pret Izraēlu. Es zinu daudzus ebreju izcelsmes demokrātus, kuri nav priecīgi par viņas pozīciju pret Izraēlu pēdējos mēnešos.

Tāpēc ebreja nozīmēšana par viceprezidenta amata kandidātu nāktu viņai par labu un palīdzētu mazināt sašķeltību Demokrātu partijā. Daudzos gadījumos viceprezidenta izvēlei nav bijusi nozīme, bet Harisas gadījumā tas varētu ievērojami palīdzēt uzrunāt neizlēmušos vēlētājus un panākt labu rezultātu," Derosa sacīja intervijā "Times Radio".

Vēl starp iespējamiem Harisas viceprezidenta amata kandidātiem tiek minēti ASV senators no Arizonas štata Marks Kellijs, Kentuki štata gubernators Endrū Bešīrs, Minesotas štata gubernators Tims Volzs un ASV satiksmes ministrs Pīts Būtidžedžs.

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.

Demokrātu partija prezidenta amatam grasījās izvirzīt tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš bija apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Taču pēc neveiksmīgā snieguma TV debatēs pastiprinājās šaubas par 81 gadu vecā Baidena spēju vēl četrus gadus pildīt prezidenta pienākumus.

21. jūlijā Baidens paziņoja par izstāšanos no cīņas. Viņš aicināja demokrātus atbalstīt tagadējās viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru ASV prezidenta amatam. Lielākā daļa demokrātu līderu ir pauduši atbalstu Harisai; viņas kandidatūru oficiāli plānots apstiprināt Demokrātu partijas kongresā, kas notiks no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.

Republikāņu partijas kandidāts prezidenta amatam būs eksprezidents Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības un notiesājošais spriedums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti