Šonakt visā Ukrainas teritorijā vairākas stundas skanēja gaisa trauksme, jo Krievija īstenoja plašu uzbrukumu ar Irānas piegādātajiem trieciendroniem "Šahed". Ukrainas Gaisa spēki informēja, ka Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti H-59 un kopumā 89 droniem "Šahed", kas visi tikuši notriekti. Gaisa spēki piebilda, ka pēdējo reizi tikt liels skaits dronu Ukrainai uzbruka 1. janvāra naktī.

Visus dronus izdevās notriekt

Ukrainas armijas Gaisa spēku pavēlniecība sociālās saziņas vietnēs informēja par "Šahed" veida bezpilota lidaparātiem vairākos reģionos, raķeti Mikolajivas apgabalā un vadāmu aviācijas bumbu palaišanu Doneckas apgabalā. Gaisa trauksmi izsludināja 12 apgabalos, tai skaitā Kijivas, Harkivas un Hersonas apkaimē.

Pēdējos mēnešos Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi galvenokārt ir bijuši mērķēti pa Ukrainas energoinfrastruktūru.

Šīs nakts uzbrukumu epicentrs bija Kijiva un Kijivas apgabals, kam uzbruka ar vairāk nekā 40 droniem, paziņoja pilsētas kara administrācija.

Visus dronus izdevās notriekt, taču to atlūzas trāpīja vairākām dzīvojamām ēkām, pārsvarā nodarot bojājumus fasādēm.

Vienā no cietušajām mājām izcēlās ugunsgrēks, tāpēc notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji, kuri likvidēja liesmas 60 kvadrātmetru platībā. Nav ziņu par nogalinātajiem vai ievainotajiem.

Dronu uzbrukumu laikā Kijivas metro uz vairākām stundām patvērās gandrīz 12 tūkstoši iedzīvotāju, vēsta raidsabiedrība "Suspiļne".

Krievija centās pārslogot Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu

Militārais eksperts Bohdans Doļince uzskata, ka ar šīs nakts dronu uzbrukumiem Krievija vēlējās sasniegt vairākus mērķus.

"Šie droni tika palaisti ne tikai ar nolūku trāpīt konkrētiem mērķiem, bet arī pārslogot pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai piespiestu Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izmantot savu munīciju, izmantot tās raķetes, kas ir viņu krājumos, lai neļautu viņiem nākotnē iznīcināt Krievijas spārnotās un ballistiskās raķetes," Doļince sacīja intervijā telekanālam "Freedom"

"Iepriekšējo uzbrukumu laikā droni lidoja tieši uz savu mērķi, bet šoreiz mēs redzējām, ka tie veica sarežģītus maršrutus, lai piesaistītu uz zemes esošo pretgaisa aizsardzības spēku uzmanību un piespiestu tos izmantot savas raķetes.

Tas galu galā noved pie tā, ka munīcijas daudzums var samazināties, bet pretgaisa aizsardzības sistēmām pēc šādiem uzbrukumiem parasti var būt nepieciešama apkope un remonts, kā arī attiecīgo pretraķešu pārlādēšanai."

Tāpēc pastāv liela varbūtība, ka Krievija tuvākajā laikā gatavojas īstenot masīvu raķešu vai kombinēto uzbrukumu Ukrainas teritorijai, kas atrodas tālu no frontes.

Ukraina uzbrukusi mērķiem Krievijas teritorijā

Aizvadītā nakts bijusi nemierīga arī vairākos Krievijas apgabalos un okupētajā Krimas pussalā.

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas. Visvairāk - 11 lidaparāti - notriekti virs Belgorodas apgabala. Tur esošajā Šebekinas pilsētā uzbrukumu rezultātā aizdegusies piecstāvu dzīvojamā ēka.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka naktī valsts aizstāvji ir uzbrukuši netālu no Kurskas pilsētas esošai Krievijas armijas munīcijas un militārās tehnikas noliktavai.

Ukraiņi neziņoja par uzbrukuma rezultātiem, taču iepriekš Kurskas apgabala vadība informēja, ka pēc drona uzbrukuma ir izcēlies ugunsgrēks kāda nenosauktā objektā.

Smagas kaujas pie stratēģiski svarīgās Pokrovskas

Diemžēl vienlaikus ar gaisa triecieniem okupanti turpina izmisīgus uzbrukumus austrumu frontē.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs informēja, ka aizvadītajā diennaktī frontē notikušas 108 militārās sadursmes.

Īpaši liela kauju intensitāte vērojama stratēģiski svarīgās Pokrovskas pilsētas virzienā Doneckas apgabalā. Šajā virzienā pēdējās diennakts laikā notikušas 40 militārās sadursmes. Pokrovska ir neliela pilsēta pēc Ukrainas standartiem.

Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tur dzīvoja aptuveni 60 000 cilvēku. Taču pilsēta ir nozīmīgs Ukrainas bruņoto spēku loģistikas mezgls, pateicoties ērtai piekļuvei Konstantinivkas pilsētai. Abas pilsētas savienojošo ceļu ukraiņi izmanto, lai piegādātu karaspēkam nepieciešamo aprīkojumu un ieročus, kā arī ievainoto karavīru evakuācijai.

To, ka situācija austrumu frontes Doneckas sektorā ir ļoti sarežģīta un izaicinoša, šonedēļ atzina arī prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainai turpmākajos mēnešos piegādās aizsardzības sistēmas

Zelenskis paziņojis arī to, ka nākamo trīs mēnešu laikā Ukrainai tiks piegādātas jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas, ko Kijivai solījuši Rietumu sabiedrotie. Zelenskis atzīmēja, ka pirmās pretgaisa aizsardzības sistēmu, tostarp "Patriot" sistēmu piegādes ir gaidāmas jau augustā.

Jūlija sākumā NATO samitā laikā Vašingtonā kļuva zināms, ka Ukrainai tiks piegādātas četras "Patriot" sistēmas no ASV, Vācijas un Rumānijas, komponenti šīm sistēmām no Nīderlandes un citiem partneriem, kā arī viena SAMP/T sistēma, ko Ukrainai piegādās Itālija.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.