Hanijas slepkavībā "Hamās" un Irāna vaino Izraēlu, bet Izraēlas amatpersonas oficiāli nav komentējušas notikušo.
Lai arī "Hamās" līdera nogalināšana ir būtisks trieciens grupējumam, tas nenozīmē "Hamās" beigas. Jau izskan versijas par vairākiem kandidātiem, kas varētu stāties Hanijas vietā, turklāt izskan bažas, ka tas varētu būt lielāks ekstrēmists par līdzšinējo vadoni.
ASV noliedz saistību ar atentātu
Izraēlas galvenā sabiedrotā ASV noliedz, ka būtu iesaistīta "Hamās" līdera iznīcināšanā.
"Tas ir kaut kas, par ko mēs nebijām lietas kursā vai kurā bijām iesaistīti. Ir ļoti grūti spekulēt, un es šo gadu laikā esmu iemācījies nekad nespekulēt par viena notikuma ietekmi uz kaut ko citu," apgalvo ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. "Tāpēc es nevaru teikt, ko tas nozīmē. Es varu tikai teikt, ka nepieciešamība pēc pamiera, tā svarīgums ikvienam paliek. Mēs turpināsim strādāt pie tā tik ilgi, cik vajadzēs, lai to panāktu."
Vācijas Ārlietu ministrijas runasvīrs Sebastians Fišers tikmēr uzsvēris, ka ir svarīgi izvairīties no tālākas konflikta saasināšanas reģionā, piebilstot, ka atriebība pēc principa "dots pret dotu" ir nepareizs ceļš.
Par riskiem reģiona drošībai pēc Hanija slepkavības paziņoja arī Irāka un Pakistāna, kas apsūdzējusi Izraēlu notikušajā.
Izraēlas valdība nekomentē "Hamās" līdera nāvi
Tikmēr šaubas par tālākām sarunām starp "Hamās" un Izraēlu pēc Hanijas nogalināšanas izteicis Kataras premjerministrs Mohameds bin Abdulrahmans al Tani. Pēdējos gados "Hamās" līderis Hanija dzīvojis tieši Katarā.
Eksperti spriež, ka Izraēla nevarēja atļauties sarīkot šādu operāciju Kataras teritorijā, bet ar triecienu savas ienaidnieces Irānas sirdī parādīja, ka Izraēlas ienaidnieki nekur nevar justies drošībā.
Kā vēsta portāls "The Times of Israel", trīs Izraēlas valdības ministri ir atzinīgi reaģējuši uz Hanijas slepkavību, neskatoties uz to, ka premjerministrs Benjamins Netanjahu ir aicinājis nekomentēt teroristu grupējuma politiskā līdera nāvi.
To, ka valdība nekomentēs Hanijas nāvi, paziņoja arī valdības runasvīrs Dāvids Mencers. Iepriekš Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka nekomentēs ārvalstu medijos izskanējušo informāciju par Hanijas slepkavību.
Ziņots, ka Netanjahu plāno rīkot drošības situācijas novērtējumu, pēc kura sekos drošības kabineta sēde.
Palestīnieši sēro
Izraēlas iedzīvotājiem vairāk ir bažas par to, kāds varētu būt gūstā esošo izraēliešu liktenis pēc šī notikuma.
Tikmēr palestīniešu spēki Rietumkrastā ir izsludinājuši ģenerālstreiku, aģentūras AFP žurnālisti ziņo, ka vairākās pilsētās darbu pārtrauca strādājošie gan valsts iestādēs, gan arī privātajā sektorā un esot slēgti veikali.
Palestīniešu pašpārvaldes vadītājs Mahmuds Abass ir izsludinājis sēru dienu un aicinājis palestīniešus būt vienotiem.
Aģentūras AFP intervēto ekspertu vērtējumā šī ir liela Irānas drošības dienestu izgāšanās un varētu parādīt, cik dziļi Izraēla varētu būt spējusi iefiltrēties Irānas drošības dienestu darbā. Pie tāda secinājuma nonācis ASV Klemsona universitātes lektors Arašs Azizi.
Uzbrukums demonstrējis Irānas vājumu
Interesantu atziņu sarunā ar Londonā bāzēto kanālu "Iran International" paudis Kīla Universitātes starptautisko attiecību profesors Afšins Šahi. Vērtējot Hanijas slepkavības ietekmi uz spēku līdzsvaru reģionā, viņš norādījis, ka, neskatoties uz stingro Ķīnas un Krievijas nosodījumu uzbrukumam, Maskava varētu justies vairāk apmierināta ar iznākumu.
"Pēdējās diennakts notikumi parāda dziļas plaisas [Irānas] Islāma Republikas drošībā. Tas režīmu padara ievainojamāku. Šajā situācijā, iespējams tā nenovēršami kļūs fleksiblāka un tuvāka Ķīnai un Krievijai," spriež Šahi.
Viņš arī paredz, ka šāda tuvināšanās Maskavai varētu ietekmēt oficiālās Teherānas nostāju Ukrainas jautājumā.
Kas attiecas uz tālāku konflikta saasināšanos Tuvajos Austrumos, Izraēlas Nacionālās drošības studiju institūta pētniece Sima Šaina sarunā ar "Sky News" paredzēja, ka, viņas vērtējumā, Irāna nevēlas tikt ierauta karā ar Izraēlu, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un valdošā režīma nepopularitāti sabiedrībā.
Citās domās ir Teherānas Universitātes profesors Sajads Muhameds Marandi.
"Irānas atbilde būs ļoti nopietna. Es sagaidu, ka tā būs nopietnāka nekā tad, kad Izraēlas režīms uzbruka Irānas konsulātam Sīrijā.
Hanija bija varonis irāņu tautai un politiķiem. Pēdējo mēnešu laikā Izraēla vērsusies arī pret viņa ģimeni, nogalinājusi viņa bērnus un mazbērnus."
Domnīcas "Chatham House" pētniece Nomi Barjakova sarunā ar "Associated Press" izteica viedokli, ka notikušais apliecina, ka vērojama virzība uz strauju situācijas saasināšanos reģionā. Pētniece uzskata, ka šis ir īstais brīdis aktīvai diplomātijai, lai mazinātu spriedzi.
"Tas ir solis pretī eskalācijai. Irāna, visticamāk, iesaistīsies netieši – caur tās sabiedrotajiem grupējumiem, kuriem ir kapacitāte uzbrukt gan Izraēlā, gan Izraēlas mērķiem ārpus valsts. Un tad ir atkal jautājums, kā uz to atbildēs Izraēla," spriež Barjakova.
"Galvenā problēma ir tas, ka tas kaitē pamiera sarunām. Izraēla apgalvo, ka grib atgūt ķīlniekus, bet tas neatvieglo šo procesu. Hanija bija galvenais "Hamās" sarunvedējs. Viņš bija pragmatiskāks salīdzinājumā ar citiem."
