Virzoties uz ES dalībvalsts statusa iegūšanu, Serbija vienlaikus joprojām saglabā arī ciešas attiecības ar Krieviju un neatbalsta sankcijas pret to.
Tajā pašā laikā Serbija arī sniedz humāno atbalstu Ukrainai un caur citām valstīm ir Ukrainai nosūtījusi kaujas munīciju.
Atbildot uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai Serbija valdības līmenī atzīst, ka Krievija ir agresors un saucama pie atbildības, Džuričs pavēstīja, ka Serbijai ir principiāla nostāja.
"Serbijai ir ļoti principiāla pozīcija, mēs neesam neitrāli, kas attiecas uz iebrukumu Ukrainā. Mēs esam ieņēmuši ļoti skaidru nostāju, nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Un mēs esam ieņēmuši ļoti principiālu pozīciju un balsojuši arī par rezolūcijām ne tikai ANO formātā, bet arī citos starptautiskos formātos," uzsver Džuričs. "Mēs turpināsim sniegt Ukrainai humāno palīdzību un visu, ko varam. Tas mums ir principa jautājums. Bet, no otras puses, mums pašiem ir ļoti specifiska situācija reģionā."
Ministrs skaidroja, ka specifiskā situācija, kas pilnībā neļauj saraut saiknes ar Krieviju, ir tas, ka Krievija atbalsta Serbijas nostāju Kosovas jautājumā.
Ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži pārrunātas idejas, kā atrast kompromisa risinājumu, noturot stabilitāti reģionā.
Abu valstu ārlietu ministri vienojās stiprināt divpusējo sadarbību un politisko dialogu, kā arī attīstīt ekonomisko sadarbību.
Džuričs uzsvēra, ka Latvija ir nozīmīgs partneris reģionā un sabiedrotais ceļā uz Serbijas iestāšanos ES. Viņš arī pateicās par Latvijas karavīru dalību NATO operācijā KFOR Kosovā reģiona stabilitātes nodrošināšanai.
Braže uzsvēra Latvijas atbalstu Serbijas integrācijai un aicināja Serbiju turpināt reformas, īpaši tiesiskuma jomā. Džuričs apliecināja, ka ES integrācija ir Serbijas valdības galvenā prioritāte un ka Serbija ir gatava veikt nepieciešamās reformas līdz 2027. gadam.
"Serbija mums ir nozīmīgs partneris Rietumbalkānu reģionā. Mums ir sena divpusējo attiecību vēsture – 2026. gadā atzīmēsim to simtgadi.
Serbija pašlaik ir ceļā uz pievienošanos ES, un mēs turpināsim atbalstīt Serbiju eirointegrācijas procesā, tostarp dalīsimies Latvijas reformu pieredzē," teica Braže.
"Protams, kā no visām ES kandidātvalstīm, sagaidām rīcību atbilstoši ES kopējām vērtībām un iestāšanās kritērijiem, saskaņotību ar ES Kopējo ārējās un drošības politiku, kā arī pievienošanos sankcijām pret Krieviju."
Pārrunājot atbalstu Ukrainai, ministri bija vienisprātis, ka jāturpina visa veida atbalsts – militārs, politisks, humānais un finansiālais, kā arī jānodrošina palīdzība Ukrainas rekonstrukcijai.
