Izdevums atzīmē, ka teritorijas iekļaušanu plānots veikt pēc "Vācijas parauga".
Laikraksts "El Pais" apgalvo, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radījis labvēlīgus apstākļus, lai Moldova varētu tuvāko 14 gadu laikā atgūt pilnvērtīgu kontroli pār separātisko Piedņestru.
Lielā slepenībā notiek Moldovas un Piedņestras amatpersonu tikšanās, kaut arī tās esot tikai sākumposmā.
Piedņestras reintegrācijas plāns paredz, ka beigās tiek rīkots referendums un no teritorijas tiek izvests Krievijas karaspēks.
Skepsi par "El Pais" rakstā publicēto Moldovas portālam "Newsmaker" paudis kādreizējais premjerministra vietnieks reintegrācijas jautājumos Aleksandrs Flekņa. Viņš nevar apstiprināt, vai informācija, ko spāņu izdevumam esot paudušas Moldovas amatpersonas, ir patiesa.
Turklāt šī raksta publicēšana viņa ieskatā drīzāk kaitē Piedņestras konflikta noregulēšanai.
KONTEKSTS:
Piedņestra ir platības ziņā neliels (ap 4000 kvadrātkilometru) Moldovas reģions starp Dņestras upi un Ukrainas robežu. 1990. gadu sākumā tas mēģināja atšķelties no Moldovas un pasludināja savu neatkarību.
Atšķirībā no Moldovas, kur vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir etniskie moldāvi, kas runā rumāņu valodā, Piedņestras etniskais sastāvs ir sarežģītāks, jo trīs lielākās tautības aptuveni līdzīgās proporcijās ir moldāvi, krievi un ukraiņi. 90. gadu sākumā krievvalodīgo separātistu līderi negribēja pakļauties Kišiņevas varai, tādēļ Piedņestrā izcēlās pilsoņu karš, kurā gāja bojā simtiem cilvēku.
Krievija šajā konfliktā uzņēmās miera uzturēšanas misiju, un Piedņestrā joprojām ir izvietotas Krievijas karaspēka vienības. Taču patiesībā Krievija atbalsta Piedņestras separātistus, kas atsakās pakļauties Moldovas varai. Neviena pasaules valsts nav atzinusi Piedņestras neatkarību, un starptautiskā sabiedrība uzskata šo reģionu par Moldovas sastāvdaļu.
