Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle" vēsta, ka 20 miljardu eiro palīdzība Ukrainai tiks novirzīta laika periodā no 2024. līdz 2027. gadam. Kijiva katru gadu saņems piecus miljardus bruņojuma iegādei un apmācības programmām.

Bloka augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels norādīja, ka

projekta mērķis ir padarīt militāro palīdzību Ukrainai strukturētāku un tas ļaus atteikties no dažādām izmaksām no Eiropas Miera fonda.

Esot nepieciešams, lai atbalsts Ukrainai turpinās arī pēc kara, un tam jānodrošina valsts atjaunošana un drošības garantijas.

Aizsardzības ministri pārrunāja arī citus, jau īstenotos atbalsta veidus, tajā skaitā viena miljona artilērijas šāviņu piegādi līdz gada beigām. Borels arī rosināja paplašināt Ukrainas karavīru un virsnieku apmācības projektu un vēl šogad sagatavot 40 tūkstošus militārpersonu. Iepriekšējais mērķis – 30 tūkstoši apmācīto – tikšot sasniegts jau līdz novembra beigām.

Tikmēr arī Vācija paziņojusi par jaunas militārās palīdzības paketes nodošanu Ukrainai. Kā teikts Vācijas valdības mājaslapā, nākamajā palīdzības paketē ietilpst 10 "Leopard" tanki, droni, radars pretgaisa aizsardzības sistēmām un daudz kas cits.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.