Ceturtdien aprit 30 gadu, kopš 1993. gada 31. augustā tika pabeigta Krievijas karaspēka izvešana no Lietuvas.
"Okupantu armijas izvešana ir Lietuvas veiksmes stāsts. Pēc ilgām un smagām sarunām liels daudzums jaudīga bruņojuma miermīlīgi tika izvests no Lietuvas, bez vardarbības, bez pretošanās, desmitiem tūkstošu karavīru pārcēlās uz citu valsti," secina Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas tika pabeigta gadu vēlāk, 1994. gada 31. augustā, lai gan Skrundas radio lokācijas stacija vēl turpināja darboties līdz 1998. gadam.
Krievijas propaganda tagad gan paudusi nožēlu, ka 150 000 karavīru tik viegli atkāpušies no Baltijas valstīm.
Krievijas propagandas aģentūra "RIA Novosti" publicējusi Krievijas Militārās vēstures biedrības (RVIO) zinātniskā direktora Mihaila Mjagkova pārdomas par šo tēmu.
RVIO ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina dibināta organizācija, kuras vadībā ieceltas Putina uzticības personas: bijušais kultūras ministrs Vladimirs Medinskis un bijušais Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs.
Mjagkovs apsūdzējis toreizējo Krievijas ārlietu ministru Andreju Kozirevu valsts nodevībā, jo Krievijas delegācija sarunās par armijas izvešanu pārāk viegli esot piekāpusies Baltijas valstu prasībām.
"Sarunas gāja smagi. Mūsu delegācija kā vien spēja centās atlikt karaspēka izvešanas termiņu, panākt vismaz kaut kādas sociālās garantijas Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenēm. Taču šeit nepieciešams atsevišķi izcelt negatīvo, es pat teiktu, nodevīgo lomu, ko nospēlēja toreizējais Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs," spriež Mjagkovs.
Viņš apgalvo, ka Kozirevs faktiski esot bijis "ASV Valsts departamenta aģents".
ASV valdība tolaik centās palīdzēt Baltijas valstīm panākt pēc iespējas ātrāku Krievijas karaspēka izvešanu. Pretējā gadījumā Vašingtona draudēja apturēt ekonomisko palīdzību Krievijai, kas 90. gadu sākumā bija ļoti novājināta.
Mjagkovs prāto, ka Krievijas armijai tolaik esot vajadzējis parādīt savu spēku, lai "atvēsinātu" vietējos nacionālistus.
"Bez šaubām, Lietuva un pārējās Baltijas valstis neizbēgami būtu no mums atdalījušās, bet pēc spēka demonstrācijas šāda "šķiršanās" notiktu uz mums daudz izdevīgākiem noteikumiem," spriež Mjagkovs.
1991. gada janvārī PSRS karaspēks jau bija centies parādīt savu spēku, kad sadursmēs pie Viļņas televīzijas torņa tika nogalināti 14 civiliedzīvotāji, bet šis noziegums neapturēja Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.
Mjagkovs arīdzan žēlojas, ka Krievija piekritusi slēgt Skrundas radio lokācijas staciju, kas bija svarīgs militārās infrastruktūras objekts.
"Jā, Skrundas lokators neapšaubāmi nodarīja kaitējumu ekoloģijai, taču tagad Latvija nez kāpēc neizsaka nekādas pretenzijas Rietumiem, kuru militārā infrastruktūra vēl vairāk kaitē apkārtējai videi," apgalvo Mjagkovs, kurš arīdzan kārtējo reizi izplata Krievijas propagandas melīgos apgalvojumus par to, ka NATO izmanto Baltijas valstis kā placdarmu iespējamam uzbrukumam pret Krieviju.
