Blinkevičūtes vietā prezidijs uz premjera amatu nolēmis virzīt partijas priekšsēdētāja vietnieku Ģintautu Palucku.
Uz premjeres posteni nevēlas kandidēt vecuma dēļ
Blinkevičūte pašlaik ir Eiropas Parlamenta deputāte, un lēmumu nekandidēt uz premjerministres amatu viņa pamatojusi ar savu vecumu. Blinkevičūtei ir 64 gadi, un viņa paudusi, ka būtu grūti strādāt premjeres amatā.
Politiķes lēmums ir raisījis dažādus viedokļus – ja viņas līdzgaitnieki ir vairāk saprotoši, tad no citiem spēkiem var redzēt vai nu vilšanos, vai kritiku.
Palucks sarunā ar LRT radio pauda, ka daudzus prezidija locekļus aizkustināja Blinkevičūtes asaras, viņai pamatojot savu lēmumu tomēr nekandidēt uz premjeres posteni. Viņš gan atzina, ka šis lēmums jau bija gaidāms. Pēc politiķa domām, tagad ir jāskatās uz koalīcijas veidošanu.
Bijušais premjers, "Demokrātiskās partijas "Lietuvas vārdā"" līderis Sauļus Skvernelis, kuru sociāldemokrāti aicinājuši uz sarunām par koalīcijas izveidi, paudis, ka Blinkevičūtes lēmums nevairo uzticību potenciālajiem koalīcijas partneriem. Viņaprāt, sociāldemokrātiem ir jāskaidro tautai šīs izmaiņas.
Citi politiķi kritizē Blinkevičūtes manevru
Līdzšinējā Seima priekšsēdētāja un Liberāļu kustības līdere Viktorija Čmilīte-Nilsena raksturojusi Blinkevičūtes rīcību kā "nepieņemamu politisko manevrēšanu".
Savukārt tagadējā premjerministre Ingrīda Šimonīte no kristīgajiem demokrātiem nav skopojusies ar kritiku sāncenšu virzienā. Konservatīvā politiķe pauda viedokli, ka viņasprāt, tāda veida vecuma diskriminācija, un varētu teikt, seksisms, esot nesaprotams.
Šimonīte arī atkārtoti pauda vērtējumu, ka Blinkevičūte nebūtu laba premjerministre Lietuvai.
To, ka Blinkevičūtes lēmums bija zināmā mērā paredzams, sarunā ar Latvijas Radio atzīmē Kauņas Vītauta Dižā universitātes politikas zinātnes profesors Mindaugs Jurkīns, ņemot vērā, ka viņa jau sākotnēji vairījās atbildēt uz jautājumu, vai kandidēs uz premjera amatu, bet augustā paziņojot, ka tomēr to darīs.
Topošajam premjeram trūkst ministra darba pieredzes
Palucks jau paziņojis, ka valdības veidošanas sarunās konsultēsies ne tikai ar "Lietuvas vārdā" un Zemnieku un zaļo savienību, bet arī ar Liberāļu kustību un populistisko partiju "Nemunas rītausma", kuras līderis Remiģijs Žemaitaitis bija izteicis gatavību iet koalīcijā ar sociāldemokrātiem.
Politologs Jurkīns uzskata, ka Palucks varētu kļūt par nākamo Lietuvas premjerministru, jo partija nav izvēlējusies nevienu citu, kas varētu sacensties ar viņu. Taču viņš uzsver Palucka nepietiekamo pieredzi.
"Es nevaru atbildēt uz jautājumu, kāds cilvēks viņš būs, jo es viņu nepazīstu. Viņš nekad nav ieņēmis ministra amatu, tāpēc vēl grūtāk ir pateikt, kāds ministrs viņš būtu bijis.
Ģintautam Paluckam trūkst administratīvās pieredzes. Augstākais administratīvais amats, ko viņš ieņēma, bija politisks. Viņš bija galvaspilsētas mēra vietnieks."
Palucks ieņēma Viļņas vicemēra amatu no 2015. līdz 2019. gadam. Ceturtdien viņš intervijā portālam "Delfi" pauda, ka neplāno atteikties no sev piederošajām akcijām vairākos uzņēmumos, aizbildinoties ar Lietuvas tiesību aktos noteikto. Interešu konflikta rašanās gadījumā viņš gan balsojumos Seimā vai lēmumu pieņemšanā valdībā atturētos.
Prezidents aicina koncentrēties uz darbiem, nevis amatiem
Jurkīna vērtējumā jaunās koalīcijas kodolu veidos sociāldemokrāti un "Demokrātiskā partijas "Lietuvas vārdā"", bet lielais jautājums šobrīd ir tas, kurš būs trešais koalīcijas partneris – "Nemunas rītausma" vai Zemnieku un zaļo savienība. Politologs arī vērš uzmanību uz to, ka prezidenta Gitana Nausēdas iesaiste koalīcijas veidošanas gaitā nebūs tik pamanāma, kāda tā bija priekšvēlēšanu laikā.
"Prezidents neredzami atbalstīja sociāldemokrātus, lai tie uzvarētu, bet viņš neiejaucas tajā, kā sociāldemokrāti izvēlas valdības vadītāju. Prezidenta pozīcija ir nogaidīt, kamēr valdošā koalīcija izvirza premjerministra amata kandidātu."
Prezidenta Nausēdas vērtējumā šobrīd partijām ir svarīgi strādāt pie jaunas koalīcijas izveides un izpratnes saskaņošanas par Lietuvas iedzīvotājiem vissvarīgākajiem uzdevumiem, nevis nodarboties ar politiķu virzīšanu amatiem.
Tādu viedokli paudis prezidenta Nausēdas padomnieks Frederiks Jansons rakstiskā komentārā aģentūrai ELTA. Jāatzīmē, ka vēl pirms vēlēšanām Nausēda pieļāva iespēju redzēt Blinkevičūti valdības vadītājas amatā.
9. novembrī plānota sociāldemokrātu padomes sēde, kurā tiks pieņemts galīgais lēmums par valdošās koalīcijas sastāvu.
