Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs informēja, ka uzbrukumā gājis bojā 11 gadus vecs zēns. Sagrauti vairāki daudzdzīvokļu ēkas stāvi, un glābēji naktī turpināja novākt gruvešus.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis papildināja, ka uzbrukums noticis ar agresoru bieži izmantoto vadāmo aviācijas bumbu un aicināja Rietumu sabiedrotos rīkoties, lai varētu atbildēt uz šo uzbrukumu.
"Katrs atliktais lēmums nozīmē vismaz desmitiem vai simtiem šādu Krievijas bumbu pret Ukrainu. Viņu lēmumi nozīmē mūsu cilvēku dzīvības," Zelenskis norādīja sociālās saziņas vietnē "Telegram". Viņš jau iepriekš regulāri aicināja rietumvalstis nodrošināt Ukrainai labāku aizsardzību, it īpaši piegādāt tālas darbības rādiusa ieročus.
Odesas apgabala varas iestādes arī informēja, ka ienaidnieks uz reģionu izšāvis 10 raķetes, bet informācija par postījumiem nav publiskota.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
