Pašlaik Seima opozīcijā esošās centriski kreisās Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbauskis pauda vilšanos par Blinkevičūtes lēmumu neuzņemties atbildību par valdības veidošanu, taču paziņoja, ka zaļzemnieki neplāno atteikties no sarunām par koalīcijas veidošanu.
"Daudzi cilvēki, kas balsoja par sociāldemokrātiem, tagad ir šokā. Viņi saprot, ka, ja komunikācija būtu bijusi citāda, viņi varētu balsot citādi," viņš sacīja aģentūrai BNS, piebilstot, ka "gan mēs, gan Lietuvas iedzīvotāji ir ļoti vīlušies".
Karbauskis pauda pārliecību, ka vēlēšanu rezultāts būtu citāds, ja sociāldemokrātu līdere pirms vēlēšanām būtu skaidri pateikusi, ka nekļūs par premjerministri.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Seima vēlēšanu rezultātu vairs mainīt nevar, tādēļ zaļzemnieki turpinās konsultācijas par jaunās valdības koalīcijas veidošanu, vienlaikus pieprasot lielākas garantijas no partneriem.
"Mēs vēlēsimies uzraudzīt un novērot visas valdības darbu, sajust visas izmaiņas, un, ja mēs redzēsim kaut mazāko mājienu par korupciju, mēs ejam prom no tāda valdošā vairākuma. Un mēs aiziesim ar tādu troksni, ka visi Lietuvā zinās, ka tādas lietas notiek," solīja Karbauskis.
Karbauska vērtējumā sociāldemokrātu priekšsēdētājas vietnieks Ģintauts Palucks nav Blinkevičūtei līdzvērtīgs kandidāts premjerministra amatam.
2012. gadā Lietuvas Augstākā tiesa bijušo Viļņas pilsētas administrācijas direktoru Palucku atzina par vainīgu amata stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā publiskā iepirkuma organizēšanā.
Pirms vēlēšanām Karbauskis paziņoja, ka Zemnieku un zaļo savienība nepievienosies koalīcijai, ja premjerministra amatam tiks virzīts kāds par korupciju notiesātais.
Taču Karbauskis uzsvēra, ka, arī atsakoties no premjerministres amata, Blinkevičūte kā partijas līdere būs atbildīga par valdības darbu.
Viņš nekomentēja sociāldemokrātu lēmumu uz koalīcijas veidošanas konsultācijām aicināt pašreizējās valdības koalīcijas mazākuma partneri Liberāļu savienību vai pērn dibināto labēji populistisko partiju "Nemunas rītausmu".
Sociāldemokrāti jau pēc vēlēšanu pirmās kārtas kā partnerus valdības koalīcijā minēja Zemnieku un zaļo savienību un pašlaik opozīcijā esošo centriski kreiso Demokrātisko savienību "Lietuvas vārdā".
Tās līderis Sauļus Skvernelis pauda pārliecību, ka Blinkevičūtes lēmums "nevairo uzticību" potenciālajiem koalīcijas partneriem.
"Tas, kas notika, ir kaut kas tāds, kas jau ilgu laiku bija izskanējis. Tomēr mēs ticējām tam, kas tika publiski solīts Lietuvas tautai," aģentūrai BNS sacīja Skvernelis, atsaucoties uz Blinkevičūtes iepriekš pausto, ka viņa kļūs par premjerministri, ja viņas partija uzvarēs parlamenta vēlēšanās.
"Šīs ir izmaiņas, kas sociāldemokrātiem būs jāskaidro Lietuvas tautai," sacīja bijušais Lietuvas premjerministrs, piebilstot, ka "tas nevairo pārliecību", ka varēs uzticēties koalīcijas partneriem, kuri nepilda priekšvēlēšanu solījumus.
Vienlaikus Skvernelis par saprātīgu nosauca sociāldemokrātu prezidija lēmumu koalīcijas veidošanas sarunās iesaistīt arī liberāļus un "Nemunas rītausmu", tādējādi paplašinot iespējas izveidot stabilāku vairākumu.
Skvernelis sacīja, ka partija ir izteikusi sociāldemokrātiem savu viedokli par potenciālajiem partneriem. Iepriekš viņš teica, ka labprātāk koalīcijā redzētu Liberāļu savienību, nevis Zemnieku un zaļo savienību.
"Nemunas rītausmas" līderis Remiģijus Žemaitaitis paziņoja, ka Blinkevičūtes lēmums kaitēs ne tikai Sociāldemokrātu partijas, bet visu politiķu reputācijai.
Žemaitaitis pozitīvi vērtēja gan sociāldemokrātu virzīto premjerministra amata kandidātu Palucku, gan lēmumu paplašināt koalīcijas veidošanas konsultācijas.
Vienlaikus viņš atzina, ka partija neredz iespējas sadarboties ar Liberāļu kustību, kas iepriekš izslēgusi iespēju strādāt kopā ar "Nemunas rītausmu".
Liberāļu kustības līdere un pašreizējā Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena atzina, ka Blinkevičūtes lēmums nevadīt nākamo valdību viņu nav pārsteidzis, tomēr uzsvēra, ka sociāldemokrāti veikuši "nepieņemamus politiskus manevrus".
Arī viņa piebilda, ka sociāldemokrātiem tagad būs jācenšas izskaidrot saviem vēlētājiem pirmsvēlēšanu solījumi un tagad nolemtais.
Čmilite-Nilsena teica, ka joprojām partija atsakās iesaistīties sarunās ar zaļzemniekiem un "Nemunas rītausmu".
Jau vēstīts, ka Blinkevičūte trešdien partijas prezidija sēdē paziņoja, ka atsakās uzņemties premjerministra amatu, un prezidijs nolēmis valdības vadītāja postenim izvirzīt partijas priekšsēdētāja vietnieku Palucku.
Pēc prezidija sēdes 64 gadus vecā Blinkevičūte žurnālistiem skaidroja, ka atteikusies uzņemties premjerministra amatu sava vecuma dēļ.
Sociāldemokrātu līdere žurnālistiem nepaskaidroja, kāpēc viņa par savu lēmumu nepaziņoja agrāk un vai uzskata, ka, mainot savu nostāju, nodevusi vēlētājus.
Viņa arī apstiprināja, ka plāno turpināt darbu Eiropas Parlamentā, lai gan tika ievēlēta arī Seimā.
Blinkevičūte, kas kopš 2009. gada ir Eiropas Parlamenta deputāte, augusta beigās apstiprināja, ka sociāldemokrātu uzvaras gadījumā viņa kļūs par premjeri, lai gan pirms tam vairākus mēnešus izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai viņa ieņems šo amatu un vai vadīs Sociāldemokrātu partijas sarakstu Seima vēlēšanās. Taču pēc Seima vēlēšanu otrās kārtas svētdien viņa atteicās skaidri pateikt, vai uzņemsies premjerministres pienākumus.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka sociāldemokrātiem nākamajā Seima sasaukumā būs 52 mandāti, bet līdzšinējās valdošās koalīcijas līdere – konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" – ierindojusies otrajā vietā ar 28 mandātiem.
Pērn dibinātajai labēji populistiskajai partijai "Nemunas rītausma" ir 20 mandātu, bet pašlaik opozīcijā esošajai centriski kreisajai Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā" – 14 mandāti.
Pašreizējās valdošās koalīcijas sastāvā esošā Liberāļu kustība ieguvusi 12 mandātus, bet trešā valdošās koalīcijas partnere liberālā Brīvības partija Seimā nav iekļuvusi.
Pašlaik opozīcijā esošajai centriski kreisajai Zemnieku un zaļo savienībai jaunajā Seimā būs astoņi mandāti, bet opozīcijā esošajai centriski labējai partijai "Poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" ir trīs mandāti.
Sociāldemokrātu partijai, Demokrātiskajai partijai "Lietuvas vārdā" un Zemnieku un zaļo savienībai, kas vienojušās sākt sarunas par jaunās valdības koalīcijas veidošanu, jaunajā Seima sasaukumā kopā būs 74 mandāti, kas tām nodrošina vairākumu Seimā, kurā ir pavisam 141 deputāts.
Seims tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu – vienmandāta apgabalos.
