Spriedzi rada arī ASV prezidenta vēlēšanu tuvums. Ukrainā izskan bažas par turpmāko militāro palīdzību, ņemot vērā, ka no šogad ASV Kongresā apstiprinātā atbalsta Kijiva saņēmusi vien desmito daļu.
Ukraina cer iegūt "Tomahawk" raķetes
Tas bija konfidenciāli. Tā par nopludinātajām detaļām no Ukrainas uzvaras plāna izteicies Volodimirs Zelenskis. ASV laikraksts "The New York Times" citējis kādu anonīmu ASV amatpersonu, kas atklājusi, ka viena no lietām, ko Ukraina savā uzvaras plānā norādījusi kā nepieciešamu, ir tālas darbības rādiusa raķetes "Tomahawk".
"Jūs redzat, kas tagad notiek plašsaziņas līdzekļos. Ka Ukraina vēlas daudz raķešu, piemēram, "Tomahawk" un tā tālāk, taču tā bija konfidenciāla informācija starp Ukrainu un Balto namu. Kā saprast šos ziņojumus? Tātad, tas nozīmē, ka starp partneriem nepastāv konfidencialitāte," atzina Zelenskis.
Atkarībā no konfigurācijas "Tomahawk" raķetes var lidot līdz pat 2500 kilometru tālumā. Ukrainai arsenālā šobrīd nav līdzvērtīgu ieroču. Turklāt nav arī Rietumu atļaujas veikt triecienus dziļāk Krievijas teritorijā.
ASV no Ukrainas prasa skaidru rīcības plānu
"Domāju, ka nav stāsts par uzticēšanos. ASV ir tāda interesanta prakse, ka tur apzināti ik pa laikam tiek nopludināta informācija, arī slepena informācija. Bieži var lasīt dažādos medijos, ka kāda anonīma amatpersona ir kaut ko pateikusi. Nu, tāda ir prakse ASV, ka mēģina kaut kādus signālus nodot starptautiskajai kopienai vai arī iekšpolitiski," skaidro Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
"Tas, kas varētu būt, protams, ir neliels sagurums ASV no Ukrainas nemitīgajām prasībām. Mūsu reģionā tas mums nav tik labi saprotams, bet, raugoties no ASV pozīcijām, tas, ko bieži vien amatpersonas norāda, – ka ukraiņu amatpersonas pārāk bieži nāk ar jaunām prasībām, kāds bruņojums ir nepieciešams, bet pretī nav skaidra plāna."
Tas arī teikts jau pieminētajā ""New York Times" rakstā – ka ASV augstākās amatpersonas neuzskata, ka Ukrainas vadība būtu pārliecinoši pierādījusi, kā viņi izmantos šīs tālas darbības rādiusa raķetes, lai krasi mainītu situāciju kaujas laukā.
"Tas, ko gaidīja ASV, – konkrēti kādā veidā Krievijas spēkus padzīt no Ukrainas teritorijas. Šeit tās atbildes īsti nebija," norāda Andžāns.
Krievija turpina terorizēt Ukrainas iedzīvotājus
Turklāt Ukraina nav vienīgā, kam ASV sniedz palīdzīgu roku.
"Vēl viens punkts, protams, ir pašas ASV citi sabiedrotie. Jo arī tiem ir nepieciešams bruņojums. Es pamatā domāju Izraēlu – ja tai kādā brīdī jādodas palīgā vairāk, vai arī Taivāna, līdz ar to ASV raugās plašāk nekā par Ukrainu. Tāda ir nepatīkamā realitāte," secina Andžāns.
Kamēr rietumvalstu līderi turpina debates par to, kādus ieročus piešķirt un kā ļaut tos lietot, Krievija turpina uzbrukt Ukrainai un nogalināt tās iedzīvotājus.
Turklāt agresorvalsts karaspēka rindas nu papildina arī Ziemeļkorejas karavīri. Ukrainas amatpersonas vairākkārt paudušas, ka ir neizpratnē, kādēļ tas neraisa lielāku starptautiskās sabiedrības sašutumu.
"Pat peles un tarakāni, bet ne Krievijas vēstnieks šajā palātā zina, ka neviena no valstīm, kas sniedz palīdzību Ukrainai, nav pakļauta Drošības padomes sankcijām. Savukārt palīdzības saņemšana no pilnībā sankcionētās Ziemeļkorejas ir nekaunīgs ANO Statūtu pārkāpums," uzsver Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kislica.
NATO un Pentagons ziņo, ka Ziemeļkorejas spēki jau ieradušies Kurskas apgabalā Krievijā, kur Ukraina augustā sāka pārrobežu ofensīvu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
