Pagaidām nav skaidrs, cik tieši cilvēku ir pazuduši, taču tiek lēsts, ka tie ir vairāki desmiti. Uz Valensiju glābējiem palīgā nosūtīti simtiem karavīru.
Sadragāti auto, pārrauti celi un dubļu jūra līdz pat horizontam. Tāds skats paveras ierasti tūristu iecienītajā Valensijā un tās apkārtnē. Pēc postošajiem plūdiem, kas reģionu piemeklēja pirms trīs dienām, joprojām turpinās iedzīvotāju glābšanas un evakuācijas darbi. Vairāki iesprostoti applūdušajās mājās, vietām veseli ciemi pilnībā nošķirti no ārpasaules.
Pazudušo cilvēku meklēšanu apgrūtina sakaru un elektrības trūkums. Tūkstošiem cilvēku nespēj sazvanīt savus ģimenes locekļus.
Plūdu izraisītā postaža ir tik liela, ka dažus apgabalus joprojām var sasniegt tikai ar helikopteru, jo ceļus klāj dubļi, gruveši un automašīnu kaudzes.
"Mēs pārmeklējam applūdušās teritorijas un katru auto. Pārmeklējam itin visu šajā tik smagi skartajā apkārtnē. Un joprojām ir ļoti daudz darāmā," stāsta civilās drošības dienesta komandieris Pizarro.
Ātrgaitas vilcienu satiksme starp Madridi un Valensiju apturēta vismaz uz 15 dienām. Iznīcinātās dzelzceļa līnijas kopgarums ir aptuveni 80 kilometri.
Plūdi aizslaucījuši arī tiltus, ceļus un ēkas, tikmēr cilvēki plūdu laikā centušies noturēties uz automašīnu jumtiem, pie kokiem un uz ēkām.
Ievērojamus zaudējumus cietuši arī lauksaimnieki, kuru raža un saimniecība vai nu pamatīgi cietusi, vai nopostīta pilnībā.
Spānija ir lūgusi aktivizēt "Copernicus" satelītu sistēmu un Spānijai nosūtīti īpaši augstas izšķirtspējas satelītattēli, kas ļauj novērtēt plūdu postījumus un labāk redzēt, kur nepieciešama palīdzība.
Lietavas nav mitējušās arī šobrīd. Lai arī tās nav ne tuvu tik lielas kā iepriekš, upes nespēj uzņemt papildu ūdeni un vietām rodas jauni, lokāli plūdi. Tādēļ glābēji joprojām evakuē cilvēkus no apdraudētās teritorijas.
Nokrišņu intensitāte Spānijas trešās lielākās pilsētas Valensijas apgabalos – dažās vietās vienā dienā nolijusi aptuveni gada norma – atklāja valsts nesagatavotību šādai stihijai, it īpaši reģionālā līmenī. Spānijas sociālistu valdība pārmet centriski labējai Valensijas vadībai, ka tā ar plūdu brīdinājumu izsūtīšanu kavējusies 10 stundas.
Spānija nav lūgusi iedarbināt ES civilās aizsardzības mehānismu, kura ietvaros valstij var palīdzēt ar ūdensūkņiem, glābšanas komandām, laivām, ēdienu un ūdeni. Spānija pati tiek galā; līdzīgi bija arī pirms pusotra mēneša, kas plūdi skāra Centrāleiropu. Gaidāms, ka Spānija lūgs finansiālu kompensāciju no Eiropas solidaritātes fonda pēc plūdiem, bet tam ir 12 nedēļas laika. Šobrīd spāņi koncentrējas uz plūdu seku novēršanu un arī uz vainīgo meklēšanu.
Valensijas reģionālā valdība, kas ir atbildīga par neatliekamās palīdzības dienestu koordinēšanu, atzina, ka tikai pulksten 20 vakarā – tātad 10 stundas pēc Spānijas Valsts meteoroloģijas aģentūra brīdinājuma – izsūtījusi īsziņu iedzīvotājiem, brīdinot par gaidāmo katastrofu un iesakot palikt iekštelpās un nedoties uz darbu.
Daudziem, kuri bija iesprostoti zemās mājās, veikalos un ceļmalās, ko ātri pārņēma straujie plūdu ūdeņi, šis brīdinājums nāca par vēlu.
Kritiķi norāda, ka pēdējā laikā vairākas Eiropas valstis ir skāruši postoši plūdi un spāņi nav izdarījuši nekādus secinājumus no kaimiņu pieredzes.
Tāpat Valensijas vadībai tiek pārmests, ka pagājušogad tā kā izmaksu samazināšanas pasākumu likvidēja Valensijas ārkārtas situāciju vienību - elites ātrās reaģēšanas spēkus.
Eksperti arī uzskata, ka pie vainas ir nekontrolēta pilsētbūvniecība Valensijas reģionā – apbūvētas bijušo upju gultnes un asfalta ceļi tur darbojās kā lietus ūdens kanāli, visu appludinot.
