"Vadāmā aviobumba trāpīja deviņstāvu ēkai – dzīvojamā mājā. Iznīcināti vismaz divi stāvi – trešais un ceturtais. (..) Šobrīd turpinās glābšanas darbi. Zem gruvešiem vēl atrodas vismaz divi cilvēki, tajā skaitā viens bērns," īsi pēc uzbrukuma sacīja Harkivas apgabala militārās administrācijas pārstāvis Oļehs Siņegubovs.

Glābšanas darbi uzbrukuma vietā turpinājās visu nakti, un ceturtdien pa dienu sarežģītos apstākļos betona gruvešu drupās mēģināja atrast 15 gadus vecu puiku.

Krievija naktī uz ceturtdienu turpināja uzbrukumus arī citām Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām, šim mēķim izmantojot gan virkni ballistisko un vadāmo raķešu, gan arī kaujas dronus. Gaisa spēkiem notriekt izdevās divas raķetes un 17 dronus.

Sarežģīta situācija saglabājas arī frontē. Neskatoties uz ukraiņu pretestību, pēdējo divu dienu laikā Krievijai atkal izdevies ieņemt jaunas apdzīvotas vietas Ukrainas austrumos – Doneckas apgabalā.

Atvērto datu analītikas projekts "DeepState" ziņoja, ka tās ir Selidove, kā arī Višneve un Zorjane. Savukārt Ukrainas bruņotie spēki šobrīd informāciju par jaunu apdzīvoto vietu okupāciju nav komentējuši. Oficiālajā paziņojumā vien norādīts, ka kaujas šajos virzienos turpinās.

Turpinās arī kara stāvoklis Ukrainā.

Ukrainas Augstākā Rada šonedēļ apstiprināja prezidenta Volodimira Zelenska dekrētu par kara stāvokļa pagarināšanu Ukrainā līdz nākamā gada 7. februārim.

Kā parlamenta sēdē sacīja Augstākās Radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komitejas sekretārs Oleksandrs Ļitvinenko – līdz ar kara stāvokli turpināsies arī ukraiņu mobilizācija karam, un pirmoreiz pēc ilgāka pārtraukuma tiek nosaukts plānotais no jauna armijā iesaucamo cilvēku skaits. 

"Līdz šim Ukrainas bruņotajos spēkos iesaukti 1 miljons 50 tūkstoši pilsoņi. Vēl plānots iesaukt vairāk nekā 160 tūkstošus cilvēku. Tas nodrošinās militāro vienību nokomplektēšanu līdz 85%," pavēstīja Ļitvinenko.

Pret kara stāvokļa pagarināšanu neviens Augstākajā Radā no tribīnes neiebilda, taču opozīcijas politiķa Petro Porošenko pārstāvētā Eiropas Solidaritāte asi kritizēja valdošos par kara stāvokļa izmantošanu demokrātijas un vārda brīvības vājināšanai. Tāpat kritizēta nespēja pieņemt lēmumus par termiņiem mobilizācijai.

"Kara stāvoklis nevar būt par pamatu, lai klusētu par kliedzošām problēmām, kas vājina vai iznīcina mūsu valsts aizsardzības spējas. Kad mēs kārtējo reizi pagarinām kara stāvokli un mobilizāciju, mums ir jāsniedz atbildes uz sabiedrības jautājumiem. Un pirmais no tiem ir par skaidriem dienesta termiņiem," sacīja frakcijas  Eiropas Solidaritāte deputāte Sofija Fedina.

Kara stāvoklis Ukrainā tiek izsludināts uz 90 dienām, un šis ir jau trīspadsmitais šāda veida Augstākās Radas lēmums.

Savukārt Krievijas pilna apmēra iebrukumam Ukrainā, kas sākās 2022. gada februārī ar plāniem īsā laikā sagrābt Kijivu, drīzumā gaidāmas jau 1000 dienas.