Uzvaru svin Ivanišvili
Oficiālie 26. oktobrī notikušo Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultāti vēsta, ka ar apmēram 54% balsu uzvaru tajās guvusi arī līdz šim pie varas bijusī partija "Gruzijas sapnis".
Oligarha Bidzinas Ivanišvili dibinātais politiskais spēks valda Gruzijā kopš 2012. gada, tai skaitā kā vairākuma valdība – kopš 2016. gada. Tiesa, nav sasniegts dažu partijas pārstāvju deklarētais priekšvēlēšanu mērķis – konstitucionālais vairākums, kas ļautu pēc patikas aizliegt opozīcijas partiju darbību.
Šādi motīvi tikai vēlreiz apliecina, ka pamatotas ir bažas par "Gruzijas sapņa" un tā līdera, oligarha un miljardiera Bidzinas Ivanišvili tieksmi pārvērst Gruziju par autoritāru valsti ar orientāciju uz Kremli un tā īstenotajām politiskajām praksēm. Par to liek runāt līdzšinējie procesi, pieņemot Krievijas ārvalstu ietekmes aģentu likumam radniecīgo likumu par ārvalstu ietekmes caurskatāmību un gluži nesen arī seksuālo minoritāšu tiesības ierobežojošu likumu.
Pēc ārvalstu ietekmes caurskatāmības likuma pieņemšanas Eiropas Savienība apturēja Gruzijas iestāšanās procedūru. Tāpēc šīs vēlēšanas, kas var dot "Gruzijas sapnim" mandātu līdzšinējās politikas turpināšanai, tiek uzlūkotas kā izšķirošas valsts turpmākajai ģeopolitiskajai virzībai – uz integrāciju Eiropas Savienībā vai uz Krievijas satelīta orbītu.
Valdošās partijas priekšvēlēšanu aģitācija bija piesātināta ar antieiropeiskiem un antirietumnieciskiem motīviem, ar biedēšanu, ka Rietumos pastāvot slepena kara kurinātāju partija, kas to vien gaidot, lai ievilktu Gruziju karā pret Krieviju.
Organizēs balsu pārskaitīšanu
Kas attiecas uz vēlēšanu norisi, tad starptautiskie vēlēšanu novērotāji teju visi kā viens piesauc aizdomas par balsu pirkšanu, vēlētāju iebiedēšanu un valdošās partijas organizētus viltojumus – vairākkārtēju balsošanu un vairāku biļetenu mešanu urnās.
Svētdien Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili pielīdzināja notikušās vēlēšanas Krievijas speciālajai operācijai un aicināja opozīcijas atbalstītājus iziet ielās. Pirmdienas vakarā desmiti tūkstošu pildīja Rustaveli prospektu pie parlamenta ēkas mierīgā protesta akcijā, pieprasot vēlēšanu rezultātu atcelšanu, respektīvi, atkārtotas vēlēšanas.
Toties Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš pirmdien ieradās Tbilisi sveikt līdzīgi domājošos gruzīnu politikāņus ar uzvaru, visu notikušo slavēja, atkārtojot "Gruzijas sapņa" vēstījumus.
29. oktobrī Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka organizēs balsu pārskaitīšanu pēc nejaušības principa izraudzītos vēlēšanu iecirkņos – pa pieciem katrā no astoņdesmit četriem vēlēšanu apgabaliem.
Iedzīvotāji vēl nogaida
Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme, kurš tikko atgriezies no Gruzijas, norādīja, ka iedzīvotāji tur šobrīd ir tādā kā nogaidošā režīmā.
"Cilvēkiem joprojām nav tādas lielas vēlmes atkārtot uz riņķi tos protestus, kas ir bijuši jau pirms tam, jo vairāki cilvēki man pēc tā protesta pirmdienas vakarā atzina, ka tam nav jēgas. Viņi gaida kaut kādu konkrētāku, strukturētāku plānu no opozīcijas, kā tādā mierīgā, leģitīmā, demokrātiskā veidā tomēr kaut ko panākt un apgriezt to visu otrādi, nevis iet un bļaut sejā policijai, lauzties parlamentā," stāstīja Plūme.
Vienlaikus viņš sacīja, ka atsevišķi iedzīvotāji kaut kam tādam bija gatavojušies jau pirmdienas vakara protestā – piemēram, paņēmuši līdzi maskas, ja nu gadījumā policija pret viņiem izmanto gāzes baloniņus.
"Daudzi jau bija gatavi arī tajā vakarā, ka var būt tā… Tas bija pārsteigums, ka viss beidzās tik mierīgi. Tā ka nu tā dažādi tur bija," teica Plūme.
"Gruzijas sapņa" varas vertikāle strādā labi
"Man gribētos būt optimistam, bet sanāk būt pesimistam caur to, ka "Gruzijas sapnis", kopš ir pie varas, – ka viņi pamazām to savu varas vertikāli tomēr ir mērķtiecīgi būvējuši, tostarp faktiski ieliekot savu cilvēku Centrālajā vēlēšanu komisijā," norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Māris Cepurītis.
"Tagad tās indikācijas, kas ir par pārkāpumiem vēlēšanu dienā, ka bija iespēja balsot faktiski ar viltotiem identifikācijas dokumentiem vai pat vienkārši ar pases kopijām, vai telefonos parādot kāda cilvēka pases kopiju, ko nevar veikt bez noteiktā vēlēšanu iecirkņa darbinieka akcepta, tomēr parāda, cik tā sistēma ir iespaidota," vērtēja Cepurītis.
Cepurītis pauda, ka balsu pārskaitīšanai, visticamāk, nekādas jēgas nebūs. Viņaprāt, šo situāciju atrisināt spēs tikai Gruzijas pilsoniskās sabiedrības aktivitāte, kā arī opozīcijas spēja to uzturēt.
"Tāpat svarīgi, vai Rietumiem būs vienota nostāja, vai mēs varam runāt par plašākām sankcijām pret tā paša "Gruzijas sapņa" politiķiem. Tagad jau mums bija tādi individuāli gadījumi, kad tādas valstis kā Zviedrija un Kanāda paziņojušas, ka politiskā līmenī, valdību līmenī sarauj attiecības [ar Gruziju]. Tas būs tāds kā spiediens, bet tas ir līdzīgi kā ar sankcijām – tas neradīs tūlītēju efektu, varbūt kumulatīvs efekts var izveidoties," analizēja Cepurītis.
Arī Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš piekrita, ka tiesiski sistēmiskā ceļā Gruzijā būs grūti kaut ko panākt, jo esošā vara pašreizējam scenārijam ir sagatavojusies – gan Gruzijas prezidentes pozīcijai, gan tam, ka kaut kādi protesti būs.
Vēlēšanas ietekmētas dažādos veidos
Vienlaikus plašsaziņas medijos parādās arvien plašāka informācija par to, kā vēlēšanas noritējušas daudzos Gruzijas iecirkņos. Piemēram, gaismā nāk video materiāli, kuros redzams, kā atsevišķi cilvēki vēlēšanu urnās ievieto veselu kaudzi ar biļeteniem, vēlēšanu novērotājus vienkārši pagrūžot malā.
"Tas, kas notika pie iecirkņiem… Pie iecirkņa stāv vesela virkne tādu būdīgu tēvaiņu un psiholoģiski, teiksim tā, rada papildu spiedienu vēlētājiem – nu to, pat pārskaitot balsis, nebūs iespējams identificēt," norādīja Plūme.
Sabiedrisko mediju portāla LSM.lv ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns pauda, ka Krievijai pietuvinātais oligarhs Ivanišvili šajās vēlēšanās darbojies gluži kā pēc Krievijas receptes.
"Droši vien tas pēdējā laika tuvākais salīdzinājums būtu ar vēlēšanām Baltkrievijā 2020. gadā, kad līdzīgi rīkojās [Aleksandrs] Lukašenko, jo tad arī bija ļoti pamatotas aizdomas, ka [Svitlana] Cihanouska uzvarēja vai vismaz bija tuvu uzvarai, bet, protams, tur tika sazīmēts priekš Lukašenko tāds procents, kādu vajadzēja. Tur jau tie protesti bija krietni vērienīgāki, nekā mēs šobrīd redzam Gruzijā, un tomēr tos izdevās apspiest. Tās bija manas aizdomas, ka Gruzijā varētu atkārtoties šis scenārijs, bet pagaidām vēl tur tie protesti tādi nav bijuši," analizēja Kasparāns.
Cepurītis atzina, ka vēl pirms vēlēšanām no opozīcijas puses bija jūtams liels optimisms par iespējamo vēlēšanu iznākumu, bet, viņaprāt, tas tā bija tikai publiskajā retorikā.
"Iekšēji viņi paši saprata, ka tā krāpšanās ir neizbēgama. To pazīmju bija tik daudz jau pirms vēlēšanām, ka viņi saprata, ka arī vēlēšanās būs manipulācijas, bet vēlme bija dabūt pēc iespējas vairāk cilvēku uz vēlēšanām, lai ar to aktivitāti maksimāli nomāktu manipulācijas. Ja tu pasaki, ka šajās vēlēšanās izskatās, ka būs liela krāpšanās, ja tu tādu pesimismu iedod pirms vēlēšanām, tu daudzus atturi doties vēlēt, jo – kāda jēga man iet, ja tur tāpat krāpsies? Nu tā es izskaidrotu to lielo optimismu, kas bija pirms tam," skaidroja Cepurītis.
Krievijas faktors
"Jāņem arī vērā, ka nebija tā, ka par "Gruzijas sapni" nobalsoja, nezinu, 10 vai 20%. Skaidrs, ka par viņiem nobalsoja, nezinu... 35 vai 40%. Reāli viņi noteikti saņēma daudz balsu, un viņiem ir liels atbalsts Gruzijas sabiedrībā, bet, visticamāk, ka ne 54%, kas viņiem tagad tiek piedēvēti," vērtēja Kasparāns.
Liniņš norādīja, ka aptaujas Gruzijā liecina – "Gruzijas sapnis" patiesi varētu būt ieguvis aptuveni 40% vēlētāju atbalstu, un opozīcija savukārt varētu būt ieguvusi virs 50% vai pat tuvu pie 60%.
"Šajā gadījumā tātad kaut kas acīmredzot ir piezīmēts klāt. Runājot vispār par šo situāciju, to jau iespaido fons, iespaido Krievijas faktors. Gruzijas gadījumā tur ir izteikti šī rīkstes un pīrāga situācija. Es nesalīdzinātu līdz ar to Gruziju tik daudz ar Baltkrieviju, cik varbūt tomēr ar Ukrainu 2014. gadā, jo, kā zināms, Krievijas kontrolē jau ir vairākas Gruzijas teritorijas, kas ir zināma līdzība ar to, kā Krievijas karaspēks bija jau dislocēts Krimā, pirms tur sākās visi šie notikumi 2014. gadā. Gruzijas gadījumā tas ir vēl stingrāks striķis un traumējošāka pieredze," skaidroja Liniņš.
Turklāt Gruzija arī ekonomiski šobrīd ļoti daudz iegūst no tā, ka caur to, apejot sankcijas, plūst dažādas preces uz Krieviju. Tāpat Gruzija pelna arī no krievu tūristiem, kas tur šobrīd atpūšas milzīgā skaitā.
"Runājot par revolūcijām, ja mēs meklējam analoģijas, kas varētu notikt tālāk, Gruzijai ir tā Rožu revolūcijas pieredze, bet laikam ir jāņem vērā tas pats 2014. gads – Maidans, kura rezultāts bija, jāsaka, visai apmierinošs un aizveda Ukrainu Rietumu virzienā, bet pats process bija asiņains. Tas ir tas, no kā gan opozīcija, gan pašlaik arī "Gruzijas sapnis" tomēr cenšas izvairīties," norādīja Cepurītis.
Eiropas Savienībai vēl ir pāris kārtis, ko izspēlēt
Protams, visā šajā stāstā lielu lomu var spēlēt arī Eiropas Savienība. "Gruzijas sapnis" vismaz savā publiskajā retorikā nav pilnībā atteicies no ieceres turpināt virzību uz dalību Eiropas Savienībā, lai gan viņu rīcība, protams, līdz šim ir devusi pilnīgi pretējus signālus.
""Gruzijas sapnis" savu redzējumu par dalību Eiropas Savienībā ir prezentējuši tā, ka tā varētu notikt "cieņpilni". Nu pēc tāda Orbāna principa. Izskatās, ka prioritāte viņiem ir dalība caur ekonomiskajiem principiem, re, kur brīvais tirgus, mēs izpildīsim minimālos kritērijus. Vērtību groziņš, kas Eiropas Savienības kontekstā tomēr arī ir svarīgs, vispār tiek atstāts novārtā, un pēdējie lēmumi, ko "Gruzijas sapnis" ir pieņēmis, ir pilnīgi pretēji," skaidroja Cepurītis.
Kasparāns vērtēja, ka šādi "Gruzijas sapnis" pamatīgi riskē, jo Eiropas Savienībai tomēr ir iespējas būtiski ietekmēt vairākus procesus Gruzijā.
"Šobrīd, teiksim, ir bezvīzu režīms spēkā, tostarp arī Gruzijas pilsoņiem braucot uz Eiropas Savienību. Ja viņi tādā garā turpinās, tas, ļoti iespējams, tiks atcelts. Tā ir tāda pātaga, ar ko varētu Brisele draudēt viņiem," norādīja Kasparāns.
Vienlaikus ārpolitikas eksperti bija vienisprātis, ka tuvākajā laikā Gruzijā ievērojami nekas nemainīsies un "Gruzijas sapnis, visticamāk, saglabās savas varas pozīcijas, turpinot vēl tuvākos gadus lavierēt starp draudzību ar Krieviju un it kā ceļu uz Eiropu.
