Ziema pamazām sākusies arī Afganistānā – kalnu ieskautajā un citos mēnešos tik karstajā zemē. Valsts galvaspilsēta Kabula kļūst arvien pelēcīgāka un drēgnāka. Rudeni pārdzīvojuši, afgāņi tagad gaida grūtākos laikus – badu un aukstumu, kas pārņem gan ciematus, gan pilsētas.
Šis laiks ir visai sarežģīts, jo vasaras lielā sausuma un karstuma dēļ nav ievākta raža, bet no ārienes pārtiku nopirkt nevar, jo pēc “Taliban” ienākšanas starptautiskie fondi ir iesaldēti, neuzticoties jaunajai valdība.
Savukārt liela daļa afgāņu izvēlējušies bēgt no valsts. Tiek lēsts, ka 85 000 afgāņu ir aizbēguši no savas dzimtenes uz valstīm tuvāk Eiropas Savienībai, bet Afganistānas krišana talibu rokās un sausums var izraisīt arvien jaunas bēgļu plūsmas.
Afganistānas ārlietu ministrs Amirs Khāns Mutaki vērsies ar lūgumu pie žurnālistiem izplatīt vēsti Rietumiem, ka “Taliban” nāk ar citu politiku un ka valstij izmisīgi ir vajadzīgi līdzekļi, aicinot Rietumus atsaldēt vairāk nekā 10 miljardu dolāru vērtos fondus.
“Mans aicinājums Amerikas tautai ir – jūs esat liela nācija un jūs esat bijuši pietiekami pacietīgi, un jums ir liela sirds, lai uzdrošinātos veidot jaunu attiecību politiku ar Afganistānu. Un to visu darīt, pamatojoties uz starptautiskiem noteikumiem, un izbeigt domstarpības, un samazināt attālumu starp mums, un izvēlēties labas attiecības ar Afganistānu," norādīja Mutaki.
Tomēr Vašingtona šādai prasībai joprojām nav gatava.
ASV Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki sacīja: “Tas, protams, ir ļoti sarežģīts jautājums, un mēs pastāvīgi, pārdomāti un sadarbojoties ar sabiedrotajiem un partneriem, to izskatām. Taču ir daži svarīgi iemesli. Pirmkārt un galvenokārt, joprojām notiek tiesvedība “Taliban” lietā, ko ierosinājuši 11. septembra un citu teroraktu upuri. Šo tiesvedību nevar neņemt vērā, un tās rezultātā tika uz laiku apturēta līdzekļu kustība. Otrkārt, ASV joprojām saskaras ar sarežģītiem fundamentāliem jautājumiem par to, kā padarīt pieejamus rezerves fondus, lai no tiem tiešā veidā gūtu labumu Afganistānas iedzīvotāji un lai tie nesniegtu labumu “Taliban”.”
Par to, cik būtiski citāda varētu būt jaunā “Taliban” valdība, arvien ir šaubas, jo daudz kas no prasītā nav pildīts, īpaši runājot par sieviešu tiesībām – daudzās provincēs meitenēm joprojām nav ļauts apmeklēt skolu, bet sievietēm nav ļauts strādāt, īpaši valsts darbā. Tikai pirms nedēļas “Taliban” valdības kultūras komiteja izdeva dekrētu par sieviešu tiesībām, kurā minēts, ka sieviete vairs nav īpašums, bet cieņpilna, brīva cilvēciska būtne.
Tikmēr savu klātbūtni Afganistānā arvien vairāk nostiprina Ķīna, kritizējot Rietumus par cietsirdību. Pekina uz Kabulu nosūtījusi tūkstošiem segu un silto mēteļu un sola turpināt piegādāt arī pārtiku. “Taliban” valdība norādījusi, ka Ķīna ir patiess draugs un kaimiņš.
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācija ceļ trauksmi, sakot, ka Rietumiem ir jāizdomā veids, kā palīdzēt vienkāršajiem afgāņiem, pretējā gadījumā tā būšot liela vēsturiska kļūda.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.
Lai gan “Taliban” solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.
