ĪSUMĀ:
- Aizsprosta būvniecība sākās 2011. gadā Etiopijas ziemeļu augstienē, kur sākas Nīla.
- Pabeigti 70% darbu; projektu plānots pabeigt 2023. gadā – tā būs Āfrikas lielākā HES.
- Projekts kopš tā pirmssākumiem radījis nesaskaņas starp Ēģipti un Etiopiju.
- Ēģipte bažījas, ka jaunais aizsprosts valstij radīs postošu ūdens trūkumu un kaitēs videi.
- Savukārt Etiopija aizsprostu uzskata par savas ekonomiskās attīstības pamatu.
- Galvenais domstarpību temats šobrīd – cik ilgā laikā tiktu piepildīts aizsprosta rezervuārs.
Četru miljardu ASV dolāru vērtais megaaizsprosta projekts jau kopš tā izziņošanas brīža radījis nesaskaņas starp Ēģipti un Etiopiju, domstarpībām pa vidu ieraujot arī Sudānu.
"Vairāk nekā 90% no visa ūdens Ēģiptē ir atkarīgi no Nīlas ārpus mūsu robežām. Tādēļ tādi projekti kā aizsprosti, kas tiek īstenoti bez konsultācijām ar valstīm, kurās Nīla tek, rada problēmas," Ēģiptes ūdens resursu ministrijas pārstāve Tahani Mustafa Silē skaidroja, kādēļ jebkuru aizsprostu celtniecības jautājumi ir problemātiski.
Ēģipte bažījas, ka jaunais aizsprosts valstij radīs postošu ūdens trūkumu un kaitēs videi. Ēģiptes lauksaimniekiem ūdens trūkuma, strauji augošā iedzīvotāju skaita, klimata izmaiņu un novecojušās apūdeņošanas sistēmas dēļ jau šobrīd problēmas rada sausie lauki. Nīlas piegādātais ūdens Ēģiptei ir ļoti būtisks. Lai upes krastos izaudzētu kilogramu kartupeļu, Ēģiptes lauksaimniekiem nepieciešami teju 300 litri ūdens, bet, lai iegūtu kilogramu kokvilnas – vairāk nekā 4000 litru.
Apvienoto Nāciju Organizācija paredz, ka līdz 2025. gadam Ēģipte saskarsies ar "absolūtu ūdens krīzi". Ēģiptes valdība uzskata, ka aizsprosts situāciju padarīs vēl postošāku. Daži eksperti gan uzskata, ka Ēģiptes iebildumi ir vērsti uz savas varas nostiprināšanu reģionā.
Savukārt Etiopija aizsprostu uzskata par savas ekonomiskās attīstības pamatu. Šī iemesla dēļ valdība vēlas, lai aizsprosts tiktu pabeigts pēc iespējas ātrāk, tādējādi risinot akūto elektrības trūkumu. No 105 miljoniem Etiopijas iedzīvotāju 65% šobrīd nav pieslēgta elektrība. Aizsprosta jauda ļautu ar elektrību apgādāt visus Etiopijas iedzīvotājus. Daļu elektrības varētu pārdot arī kaimiņvalstīm, jo akūtas elektroenerģijas problēmas skar arī Sudānu, Keniju, Eritreju un citas Āfrikas valstis.
Divi līgumi – 1929. un 1959. gada – piešķīra Ēģiptei un Sudānai tiesības pār gandrīz visiem Nīlas ūdeņiem, dokumentos neiekļaujot Etiopiju. Koloniālā laikmeta dokuments arī piešķīra Ēģiptei veto tiesības attiecībā uz visiem Nīlas augštecē esošo valstu projektiem, kas ietekmētu Ēģiptē esošos upes ūdeņus. Etiopija uzsvēra, ka gadu desmitiem vecais līgums nevar būt tai saistošs, un bez konsultācijām ar Ēģipti uzsāka aizsprosta celtniecību.
Strīds starp Etiopiju un Ēģipti radīja bažas pat par kara iespējamību. Par to, ka konflikts ir nopietns un var radīt arī bīstamas sekas, liecina Amerikas Savienoto Valstu iesaistīšanās. ASV strīdā iesaistījušās kā starpnieks. Pēdējo reizi triju valstu ūdens un ārlietu ministri tikās janvāra vidū, kad bija paredzēts beidzot atrisināt strīdu un panākt vienošanos. Tomēr tas nenotika.
Galvenais domstarpību temats šobrīd ir par to, cik ilgā laikā tiktu piepildīts aizsprosta rezervuārs, kurā ietilpst 74 miljardi kubikmetru ūdens. Laikam, kādā rezervuārs tiks piepildīts, ir būtiska ietekme. To norādīja arī eksperts Harijs Verhūmens. "Jo ilgāks laiks paies, jo mazāk tas ietekmēs Ēģipti un Sudānu. Ja periods būs īsāks, būs nepieciešamas krasākas korekcijas," viņš sacīja.
Apspriežamo scenāriju vidū šis laiks ir no trim līdz 20 gadiem. Etiopija vēlas, lai tas tiktu paveikts, cik ātri vien iespējams, tikmēr Ēģipte nevēlas, lai laika posms būtu īsāks par septiņiem gadiem. Kataras raidorganizācija "Al Jazeera" ar zinātnieku Esamu Hegi analizēja iespējamo ietekmi, kādu uz Ēģipti atstās dažādie scenāriji.
"Ja aizsprostu piepildīs desmit gadu laikā, Ēģiptes ūdens deficīts sasniegs 14%, tiks zaudēti 18% lauksaimniecības zemes. Ja tas notiks piecos gados, tad ūdens deficīts sasniegs 36% un Ēģipte zaudēs 50% no lauksaimniecības zemes," atzina Hegi.
Kritiskākais scenārijs ir trīs gadi. Tā rezultātā ūdens deficīts sasniegtu 50% un tiktu zaudēti teju 70% no lauksaimniecības zemes. Pagaidām panākta vienošanās sešos punktos un vien par to, ka rezervuārs tiks piepildīts vairākos posmos, mitro sezonu laikā no jūlija līdz augustam.
Pusēm paredzēts tikties atkal otrdien, 28. janvārī, Vašingtonā. Divu dienu laikā valstis cer atrisināt domstarpības un beidzot parakstīt vienošanos. Ēģiptes delegācijas pārstāvis minējis, ka joprojām pastāv domstarpības fundamentālos tehniskas dabas jautājumos. Šos jautājumus puses cerot atrisināt līdz sarunām Vašingtonā. Arī eksperti minējuši, ka pēdējā tikšanās vien kliedējusi spriedzi starp Kairu un Adisabebu, bet nav atrisinājusi galvenās domstarpības.
Nīlas baseins ir dzīvesvieta 280 miljoniem iedzīvotāju 11 valstīs. Jebkurš no projektiem, kas skar Nīlas upi, atstāj ietekmi uz dabu un daudzu cilvēku dzīvi, kā arī skar Nīlas krastos esošo valstu politiskās un ekonomiskās intereses. Tādēļ arī pašreizējā strīda risināšana nebūt nav bijusi vienkārša un nav garantiju, ka visām pusēm apmierinošu rezultātu izdosies panākt jau šomēnes.
