Bijušais “Vagner” izlūkošanas vienības komandieris Marats Gabiduļins uzrakstījis memuārus par Kremlim pietuvinātās algotņu grupas iekšējo virtuvi un personīgo pieredzi kaujās Sīrijā.
Viņš sniedza interviju portālam “Meduza”. Pēc tās publicēšanas Gabiduļina šomēnes plānotā grāmatas izdošana plašākā tirāžā gan atcelta.
Gabiduļina personību “Meduza” apstiprināja no vairākiem avotiem. Intervijā viņš atklāja, kā “Vagner”, ko Gabiduļins dēvē arī vienkārši par “kantori”, gadu gaitā mainījies – pēdējā laikā ir grūtības savervēt pieredzējušus profesionāļus.
“Tagad pie viņiem dien zaļi jaunieši, kas nesen atnākuši no bruņotajiem spēkiem. Tie, kuri paspēja paostīt šaujampulveri Čečenijā vai Gruzijas karā, tie uz kantori vairs nesteidz,” intervijā apgalvoja bijušais “Vagner” komandieris Marats Gabiduļins.
“Vagner” sākotnēji piedalījās kaujās Ukrainas Donbasā un karā Sīrijā. Ar Krievijas Aizsardzības ministrijas atbalstu tas bija labi ekipēts un spēja nolīgt pieredzējušus kaujiniekus, “Pasaules panorāmai” norādīja Krievijas drošības politikas eksperts Marks Galeoti.
Ap 2017. gadu ministrija nolēma, ka tai “Vagner” vairs nav vajadzīgs. Bet Kremlis saredzēja citādu noderīgumu, un to nodeva pietuvinātā oligarha Jevgeņija Prigožina pārziņā. “Vagner” kļuva par biznesā balstītu algotņu grupu.
“Un, kad tas kļuva par biznesu, mēs [“Vagner”] sākām redzēt arī citviet. Lībijā, citur Āfrikā, Venecuēlā. Kur vien ir kādas Krievijas biznesa un ietekmes intereses. “Vagner” sevi sāka pārdot kā daļu no [Krievijas] pakalpojumu paketes. Un lēti. Tagad tas tiek vadīts kā bizness. Bet tātad viņi arī nevar savervēt labākos kaujiniekus un nopirkt labāko aprīkojumu,” stāstīja Galeoti.
“Viņi sāk pretendēt uz pasūtītāju līgumiem, kurus nespēj izpildīt. Tāpēc pēdējā laikā visi stāsti, ko dzirdam par “Vagner”, pamatā ir neveiksmju stāsti,” apgalvoja drošības eksperts Marks Galeoti
Šogad kaujās Lībijā “vāgnerieši” cietuši smagus zaudējumus.
Mozambikā cīņā par valdības līgumu palīdzībai cīņā pret radikālo islāmistu kaujiniekiem kompānija izkonkurēja šajā ģeogrāfiskajā un politiskajā vidē pieredzējušākas privātās drošības grupas, bet jau drīz pienāca ziņas, ka “vāgneriešu” algotņiem klājas grūti – viena grupa tikusi aplenkta, algotņi nogalināti.
Šādus līgumus palīdz iegūt Prigožina pietuvinātība Kremlim un zema cena.
“Tāpat kā ar vairumu zemo cenu aviokompāniju, jums sniegtais serviss nav pārāk labs. Bet, ja jūs tiešām vēlaties lētu lidojumu, tad tas ir tas, ko jūs izvēlaties,” salīdzināja Galeoti.
Globāli algotņi kļuvuši pieprasītāki. Karu skaits starp valstīm samazinājies, bet vairāk kļuvis pilsoņu karu, kuros iesaistās ārvalstis, atbalstot vienu vai otru pusi.
“Mēs redzam algotņu atgriešanos, tie ir cilvēki, kas cīnās kaujas laukā uz frontes līnijas. Mēs to redzējām Lībijā, Sīrijā, Jemenā un pavisam nesen karā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Kad turki nolīga sīriešus, nosūtīja tur un pēc būtības izmantoja kā lielgabalu gaļu,” norādīja drošības eksperts.
Azerbaidžāna un Turcija noliedz sīriešu algotņu piesaistīšanu nesenajā Kalnu Karabahas karā. Taču par to atrodamas liecības, starptautiskajos medijos publicēti šādu sīriešu stāsti. Tostarp, ka daļai piedāvāta liela nauda, solot, ka būs tikai jāapsargā posteņi, bet ierodoties viņi iemesti pašā kauju karstumā.
Galeoti norādīja – karot maksā dārgi. Karabahā nozīmīgu lomu Azerbaidžānas uzvarā spēlēja no Izraēlas nopirktais bruņojums un Turcijas droni.
“Šajā kontekstā, ja mēs esam brutāli atklāti, jūs vēlaties saglabāt savus cilvēkus ļoti tehniskajai speciālista lomai. Teiksim, dronu vadīšanai. Bet jums vajadzēs arī lielgabalu gaļu. Un daudzas mūsdienu valstis vairs nevar atļauties izturēties pret saviem pilsoņiem kā pret lielgabalu gaļu. Un šajā brīdī tiek piesaistīti algotņi,” sacīja Galeoti.
