„Mēs uzskatām, ka sankcijas saistībā ar situāciju Austrumukrainā var tikt atceltas tad, kad mēs redzēsim ne tikai vienošanos, kas tiek parakstītas - mums jau ir diezgan daudz labu vienošanos, diezgan labi formāti (..) -, bet mēs redzam, ka pašlaik Minskas vienošanās netiek pildītas, ir problēmas. No šī skatu punkta – ja mēs redzam progresu, tad domāju, ka Eiropas Savienība būs gatava nopietni izskatīt jautājumu par sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu,” sacīja Rinkēvičs.
Ministrs arī uzsvēra, ka sankcijas nav pašmērķis, bet tiek ieviestas, jo „redzam, ka politiskais dialogs pats par sevi nedod pozitīvus rezultātus”.
Viņš gan piebilda, ka, situācijai pasliktinoties, var tikt domāts arī par turpmākajiem soļiem. „Tas nav drauds nevienam, bet uzsveru – tā ir mūsu principiālā pozīcija,” sacīja Rinkēvičs.
Savukārt Lavrovs pauda, ka ne Krievija sāka sankcijas pret ES: „Mēs sankcijas neieviesām, nesākām šo sankciju spirāli. Mēs vairākkārt esam teikuši, ka mums dod mājienus ne Latvijas, bet citi kolēģi, ka - saskaņosim kritērijus, jūs tos izpildīsiet un tad mēs sankcijas atcelsim. Mēs neko neapspriedīsim,” sacīja Lavrovs, piebilstot, ka šīs sankcijas ir absolūti neleģitīmas un neproduktīvas.
„No tām cieš visi, arī mēs. Bet mēs noteikti iziesim no šīs situācijas ar plusu. Bet mūsu Eiropas partneriem, kuri izjūt sankciju sekas, pašiem jāizdara secinājumi. Tās ir viņu, ne mūsu problēmas,” teica Krievijas ārlietu ministrs.
Vienlaikus Lavrovs sacīja, ka Krievija ir ieinteresēta saglabāt stratēģiskās attiecības ar kopienu:
„Mēs esam ieinteresēti pilnvērtīgā sadarbībā ar Briseli un visām Eiropas Savienības valstīm. Protams, tikai balsoties uz līdzvērtīga un abpusēji izdevīga pamata. Mēs uzskatām, ka tādas iespējas pastāv. Lai to izdarītu, jārīkojas konsekventi, jāatsakās no dubultstandartiem dažādos, tostarp tiesībaizsardzības un humānajos jautājumos. Un esmu pārliecināts, ka mēģinājumiem izolēt Krieviju ar tādiem vai citādiem līdzekļiem nav perspektīvas.”
Lavrovs, kaut iestājās par to, ka Ukrainai jābūt vienotai, par nespēju atrisināt konfliktu joprojām vainoja rietumvalstis un jauno valdību Kijevā:
„Galvenais, lai šo sarunu un vienošanos formāti darbotos ne tika uz papīra, bet arī veicinātu šo vienošanos praktisku izpildīšanu. Pagaidām neviens no šiem formātiem ar to lepoties nevar. Pagājušā gada 21.feburārī tika parakstīta vienošanās par krīzes noregulēšanu Ukrainā balstoties uz nacionālo vienotību. Vienošanās tika samīdīta kājām valsts apvērsuma rezultātā.”
Pirmdienas vakarā Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs jau atrodas Berlīnē, lai krīzi apspriestu ar Ukrainas, Vācijas un Francijas ārlietu ministriem.
Tikmēr Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums uzsvēra, ka gan sarunas Kijevā, gan sarunas Maskavā vieš zināmu cerību:
„Ir jūtams, ka abas puses gribētu vienoties. Tām vēl tikai jāatrod, kā. Un tās varētu to vienošanos panākt. Katra runā par to, ka jāievēro Minskas vienošanās, un tas jau ir ļoti svarīgi.”
Taču stīvēšanās esot par izpratni, kas ir tas, ko paredz vienošanās.
„Tika uzsvērts tas, ka tiek sagaidīts, ka Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē tiks rasts varbūt kaut kāds risinājums konfliktam,” sacīja Eihenbaums. Tā kā abu pušu argumenti esot saklausīti, Rinkēvičs Briselē 19.janvārī par šim vizītēm ziņos ES ministriem.
„Tas, ka Lavrova kungs bija gatavs uzreiz pieņemt šajā vizītē Rinkēviča kungu un šovakar brauc uz nākamo formātu, liecina par to, ka Krievija meklē ceļu ārā. Jo ekonomiskā situācijā, kas saistīta ne tikai ar naftas cenām, bet arī sankcijām, viņiem ir jāmeklē kaut kāda izeja,” klāstīja ĀM preses sekretārs.
