Šonedēļ savu izvēli steidz izdarīt tie Igaunijas balsstiesīgie pilsoņi, kas vēlas nobalsot iepriekš, bet jau svētdien, 3. martā, pie parastajām un elektroniskajām vēlēšanu urnām dosies visi pārējie.
Igaunijas sabiedriskās domas aptaujas joprojām sola sīvu cīņu starp Kajas Kallasas vadīto opozīcijā esošo Reformu partiju un premjerministra Jiri Ratasa vadīto Centra partiju. Abas partijas ir ar vēsturi un vārdu, un Igaunijas politikā tās ir ilgspēlētājas.
Salīdzinoši jaunāks ir trešais populistiskais spēks “EKRE”, kam sola trešo labāko rezultātu, taču ar kuru pirmās divas partijas biedroties negrasās.
“EKRE” vēlēšanu sacensībā ir ienākusi ar eiroskpetisku kampaņu, kurā iezīmējas, piemēram, migrantu izraisīti nemieri vai homoseksuālas attiecību propagandas kritika, ko Igaunijai uzspiedusi Eiropas Savienība.
“EKRE” sola pārtraukt “Rail Baltica” projektu, un, ja vajadzēs, lūgt finansiālu palīdzību ASV līdz pat miljardam ASV dolāru.
Igaunijas partiju popularitāte
- Reformu partija – 25,7%
- Centra partija - 24,7%
- EKRE – 21,3%
- Sociāldemokrātiskā partija – 10,1%
- Tēvzeme – 9,2%
- “Igaunija 200” - 5,6%
Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām ceturtajā vietā ir Sociāldemokrātiskā partija, kas ir arī valdošajā koalīcijā, bet piektajā - partija “Tēvzeme”.
Piecu procentu barjeru iekļūšanai parlamentā varētu pārkāpt arī jaundibinātais no sabiedriskas kustības izaugušais politiskais spēks “Igaunija 200”, kas ir pret līdzšinējiem valdošajiem spēkiem, sola veidot labāku Igaunijas nākotni un tādu politiku, kas vienīgā ļaus Igaunijai sagaidīt arī 200. gadskārtu. Partija arī pazīstama ar skandalozajiem plakātiem autobusu pieturās, kas vēstīja, kur ir vieta krieviem un kur igauņiem.
Politiskā spēka līdere Kristīna Kallasa gan vēlāk norādīja, ka tas bija radīts speciāli, lai izceltu sabiedrības sašķelšanās problēmu, kas joprojām pastāv, piemēram, izglītības sistēmā.
Daudzu acis pievērstas arī vēlēšanu drošībai. Igaunija ir pirmā valsts pasaulē, kas savulaik ieviesa elektronisko balsošanu un no tās neatsakās arī tagad – aktīvos Krievijas kiberzubrukumu apstākļos. Uz kritiķu bažām, ka interneta pasaulē balsošana var būt trausla, igauņi atbild, ka šajās dienās strādā īpaši sagatavoti eksperti, kas jebkādu kiberuzbrukumu varētu atvairīt.
