ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi raksta, ka Krievijas militārā vadība plāno īstenot plaša mēroga uzbrukumu Doneckas apgabalā, taču izskatās, ka tam pietrūks gan cīņas spējīgu karavīru, gan militārās tehnikas. Tāpēc nav reāli, ka Krievijas spēki varētu sasniegt Doneckas un arī Luhanskas apgabalu administratīvās robežas līdz kara gadadienai – 24. februārim – vai pat marta sākumam.

Domnīcas eksperti norādīja, ka pat Kremļa kontrolētie propagandas mediji apšauba iespēju, ka Krievijas karaspēks spēs veikt straujus un sekmīgus triecienus vairākos frontes virzienos.

Arī bijušais ASV bruņoto spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess ir skeptisks par Krievijas iespējām veikt jaunu plaša mēroga ofensīvu Ukrainā. Viņš uzskata, ka pat gadījumā, ja Krievijas armija frontē austrumos spēs sapulcēt 200 tūkstošus vai 300 tūkstošus karavīru, tai būs nopietnas apgādes grūtības.

Hodžess uzskata, ka Kremlis vēlas, lai visi bažītos par jaunas ofensīvas draudiem, bet Ukraina nevarētu koncentrēties uz saviem mērķiem karalaukā. Tomēr viņš nešaubās, ka Krievija arī turpmāk uz fronti sūtīs slikti apmācītus rezervistus, kuru uzdevums būs mēģināt izlauzties cauri Ukrainas spēku aizsardzības līnijai.

Ukrainas sekmes cīņā pret Krievijas agresiju lielā mērā būs atkarīgas no rietumvalstu militārās palīdzības.

Otrdienas vakarā telefoniski turpmāko militāro palīdzību Ukrainai apsprieda Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Savukārt Nīderlande un Dānija ir paziņojušas, ka pievienosies Vācijas iniciatīvai un piegādās Ukrainai vismaz simt tankus "Leopard 1". Ukraina pirmos tankus saņems tuvākajos mēnešos, bet pirms tam ukraiņu karavīri izies apmācību ar šiem tankiem.

Tikmēr ASV prezidents Džo Baidens Kongresā teica savu ikgadējo runu par stāvokli valstī, un tās laikā viņš runāja arī par Krievijas uzsākto karu Ukrainā un turpmāko militāro palīdzību Ukrainai. Baidens sacīja, ka ASV saliedēja NATO un sapulcināja globālu koalīciju, lai stātos pretī Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresijai pret Ukrainu. Viņš arī apsolīja, ka ASV būs kopā ar Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

"Atcerēsimies, pasaule skatās. Es runāju šajā zālē pirms gada, tikai dažas dienas pēc tam, kad Vladimirs Putins izvērsa brutālu uzbrukumu Ukrainai. Putina iebrukums ir gadsimtu pārbaudījums. Pārbaude Amerikai. Pārbaude pasaulei. Un kopā mēs darījām to, ko Amerika vienmēr dara vislabākajā veidā. Mēs vadām. Mēs apvienojām NATO. Mēs izveidojām globālu koalīciju. Mēs iestājāmies pret Putina agresiju. Mēs stāvējām kopā ar ukraiņu tautu," sacīja Baidens.

Pirms uzstāšanās Kongresā Baidens tikās ar Ukrainas vēstnieci ASV Oksanu Markarovu.

Koordinācija palīdzības sniegšanā starp Kijivu un Vašingtonu turpinās. Un par to liecina arī telefonsaruna starp Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu un ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu par turpmāko militāro palīdzību Ukrainai.

KONTEKSTS:

Tuvojoties gadadienai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, aizvien vairāk izskan diskusijas par nākamo Krievijas masveida uzbrukumu, un pēdējo dienu laikā satraukums Ukrainas politiskajās un militārajās aprindās ir jūtams aizvien vairāk. Kā uzskata Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, trieciens varētu notikt trijos virzienos – prioritārie būs Doneckas apgabals un Luhanskas apgabals, iespējams, arī Zaporižjas apgabals. Savukārt daļēji pamestajā Hersonas apgabalā un Krimā Krievijas iebrucēji gatavojas savu pozīciju aizsargāšanai.