Karadarbība Etiopijas ziemeļu reģionā Tigrejā starp vietējiem nemierniekiem un Etiopijas centrālo valdību sākās pērnā gada novembrī un rada arvien smagāku humāno situāciju. Pēc ANO datiem, aptuveni 350 tūkstošiem cilvēku pašlaik draud nāve vai nu no karadarbības, vai bada. Iedzīvotāji, kuriem izdevies aizbēgt no reģiona, stāsta par pārdzīvotajām šausmām un par to, kā pretēji Etiopijas valdības teiktajam reģionu nesasniedz nekāda humānā palīdzība. To meklēt neļauj arī vietējie kaujinieki.
“Mūsu zeme un raža tika nodedzināta. Mūsu mājlopi tika nozagti un mājas iznīcinātas. Viss tika atņemts. To ir grūti iedomāties. Kad mēs bēgām, dzirdējām bumbu skaņas. Domājām, ka neizglābsimies,” stāstīja lauksaimniece Berheja.
ANO Pārtikas programma un UNICEF – ANO bērnu aģentūra – aicina starptautisko sabiedrību nekavējoties rīkoties, lai atrisinātu šo krīzi. Reģiona vēsturē jau bijusi līdzīga situācija – 1984. gadā Tigrejā un blakus provincē karadarbības un ilgstoša sausuma izraisīta bada dēļ pēc dažādām aplēsēm gāja bojā no 600 tūkstošiem līdz miljonam cilvēku, un pašlaik izskan brīdinājumi, ka vēsture var atkārtoties.
“Šie cilvēki negaidīja, ka kaut kas tāds var notikt ar viņiem, – tik daudz vardarbības un tik pēkšņi. Raugoties uz sevi, Nīderlandē ir mierīga dzīve, nespējam iedomāties, ka viena mēneša laikā var nākties bēgt, tavus kaimiņus nogalina un tu pārdzīvo visbriesmīgākās lietas. Man ir tāda sajūta, ka pasaule vēl nav pamodusies attiecībā uz to, kas šeit notiek,” uzsvēra humānās palīdzības organizācijas ZOA darbiniece Ina Hēgendorna.
Karadarbība reģionā sākās pēc tam, kad centrālā valdība sāka militāru ofensīvu pret Tigrejas reģionālo valdību, kura bija pārņēmusi vairākas reģiona militārās bāzes. Konflikts sākās gadu pēc tam, kad Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam tika piešķirta Nobela miera prēmija par 20 gadus ilguša teritoriālā konflikta izbeigšanu ar kaimiņvalsti Eritreju.
