Pasaules līderi janvāra vidū Berlīnes samitā plašāka plāna ietvaros par Lībijas konflikta izbeigšanu apņēmās pārtraukt ārvalstu iejaukšanos Lībijā un ievērot 2011. gadā noteikto ieroču embargo. Līderi vienojās par pastāvīgu pamieru un soļiem kaujinieku grupējumu izformēšanā, kā arī politisko procesu ANO aizbildnībā. Tomēr vienošanās par uguns pārtraukšanu ir bijusi nestabila. Lībijas lidostās turpināja ierasties vairākas lidmašīnas, kas abām konflikta pusēm piegādājušas modernu bruņojumu, bruņutransportu, konsultantus un karotājus. ANO misija Lībijā nosodīja šos bruņojuma embargo pārkāpumus.
Savukārt šonedēļ bija paredzēts balsojums par Lielbritānijas izstrādātu rezolūcijas projektu saistībā ar konfliktu Lībijā. Krievija sākumā apturēja apstiprināšanas procesu, jo dokumentā minēts vārds „algotņi”. Lielbritānijas izstrādātajā rezolūcijas projektā tika paustas bažas par algotņu augošo iesaistīšanos konfliktā Lībijā. Krievija vēlējās, lai vārds „algotņi” tiktu aizstāts ar vārdu salikumu „ārvalstu teroristu kaujinieki”.
Maskava tiek turēta aizdomās par tūkstošiem algotņu nosūtīšanu uz Lībiju no privātās Krievijas drošības kompānijas „Vagner”. Tas darīts tādēļ, lai atbalstītu ietekmīgo Lībijas komandieri Halifu Haftaru, kura spēki kontrolē lielu daļu no Lībijas dienvidiem un austrumiem. Vēl rezolūcijas izstrādes procesā Amerikas Savienotās Valstis pieprasīja, lai „Vagner” algotņi tiktu skaidri identificēti rezolūcijas tekstā.
Krievijai gan neizdevās panākt sev vēlamos labojumus, un ANO Drošības padome trešdien beidzot pieņēma rezolūciju, kas aicina uz „ilgstošu pamieru” kara plosītajā Lībijā. Rezolūcija apliecināja vajadzību pēc ilgstoša pamiera Lībijā iespējami agri un bez priekšnosacījumiem. Tāpat dokumentā tika aicināts turpināt sarunas starp abām pusēm. Lielbritānijas izstrādātais rezolūcijas teksts tika pieņemts ar 14 balsīm par, Krievijai balsojumā atturoties. Diskusijas par šādas rezolūcijas pieņemšanu bija ilgušas vairākas nedēļas, atspoguļojot dziļo starptautisko sašķeltību Lībijas jautājumā.
Lībija - ar naftu visbagātākā Āfrikas valsts - ir ieslīgusi haosā kopš 2011. gada. Toreiz NATO atbalstītās sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muammars Kadafi. Situācija valstī saasinājās pagājušajā gadā, kad komandiera Haftara spēki aprīlī sāka uzbrukumu Tripoles ieņemšanai. Uz kontroli Lībijā pašlaik pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.
Konfliktā iesaistītas vairākas valstis. Tripoles valdību atzīst ANO un atbalsta Turcija un Katara, bet Haftara atbalstīto Tubrukas valdību atbalsta Ēģipte, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti.
