Krievijas pārstāvji otrdien, 10.aprīlī, izmantoja veto tiesības un bloķēja lēmumu par jaunas izmeklēšanas uzsākšanu. Vēstnieks Vasilijs Ņebenzja sēdes laikā uzdeva retorisku jautājumu par tās lietderību, ja vainīgais jau esot noteikts pirms izmeklēšanas.
Nedaudz vēlāk septiņu dalībvalstu pārstāvji nobalsoja pret oficiālās Maskavas piedāvāto rezolūcijas projektu. Amerikas Savienoto Valstu vēstniece ANO Nikija Heilija paziņoja, ka dokuments dod pašai Krievijai iespēju izvēlēties ekspertus un pēc tam izvērtēt rezultātus. Tas nespējot nodrošināt objektīvu izmeklēšanas rezultātu, un tā vienīgais mērķis esot aizsargāt Bašara al Asada režīmu.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja un ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atkārtoti pauda apņēmību nepieļaut Sīrijā uzbrukumus ar ķīmiskajiem ieročiem. Oficiālā Vašingtona pat pieļauj spēka pielietošanu pret Asada valdības spēkiem.
KONTEKSTS:
Sīrijas bruņotie spēki piektdien, 6.aprīlī, veica gaisa triecienus pret pēdējo opozīcijas saliņu Austrumgutas anklāvā pie Damaskas, nogalinot 40 cilvēkus. Tiek ziņots, ka uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči. Uzbrukumu nosodījuši arī vairāku valstu līderi, tostarp Amerikas Savienoto Valstu un Francijas prezidenti.
Sīrijas pilsoņkarš ilgst jau septiņus gadus - kopš 2011.gada marta. Septiņos gados bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 350 000 cilvēku, to vidū ir aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju.
Karš sākās ar miermīlīgiem iedzīvotāju protestiem, kuros tika pieprasītas plašākas tiesības un aicināts atbrīvot politieslodzītos, kuri pēdējos 40 gadus tikuši pakļauti dažādām represijām no valdošās Asadu ģimenes puses. Damaska demonstrācijas centās apspiest, taču neveiksmīgi, veicinot pretošanās kustību izveidošanos.
