ĪSUMĀ:
- Covid-19 izplatība, klimata pārmaiņas un dažādi bruņoti konflikti ir iemesls cilvēku nabadzībai.
- Pasaulē ir vairāk nekā 20 valstis, kurās tuvākajā laikā cilvēkiem draud bads.
- Par to brīdina Apvienoto Nāciju Organizācija.
- Steidzama palīdzība vajadzīga Etiopijai, kur bada nāve draud vairāk nekā 400 000 cilvēku.
Šī gada maijā 16 dažādas organizācijas, ieskaitot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju un Pasaules Pārtikas programmu, paziņoja, ka 2020.gadā visā pasaulē badu cieta aptuveni 155 miljoni cilvēku. Tas bija palielinājums par aptuveni 20 miljoniem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Toreiz paziņojumā tika norādīts, ka 133 tūkstošiem cilvēku pārtiku ir nepieciešams piegādāt steidzami, lai novērstu masveida nāves gadījumus.
Tagad Pasaules Pārtikas programma un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir publiskojušas jaunāko ziņojumu par 23 karstajiem punktiem visā pasaulē, kuros bada apmēri tuvāko triju mēnešu laikā var strauji kāpt, radot katastrofālu situāciju. Ja steidzamības kārtā netiks piegādāta humānā palīdzība,
vissarežģītākā situācija var izveidoties Etiopijā un tās konfliktu pārņemtajā Tigrejas reģionā, kur bada nāvei pakļauto cilvēku skaits var palielināties līdz 401 tūkstotim.
Tas būs augstākais rādītājs kopš 2011.gada bada Somālijā.
Neapskaužamā situācijā joprojām atrodas arī Madagaskara, kas piedzīvo 40 gados spēcīgāko sausumu, insektu uzbrukumus labībām un strauji pieaugošas pārtikas cenas. Līdz gada beigām Madagaskarā ar akūtu pārtikas trūkumu saskarsies aptuveni 28 tūkstoši cilvēku.
Kopš iepriekšējā ziņojuma īpaši apdraudēto valstu sarakstam ir pievienojušās vēl sešas – Čada, Kolumbija, Ziemeļkoreja, Mjanma, Kenija un Nikaragva. ANO aģentūras aicina pievērst uzmanību arī notikumu attīstībai Afganistānā, kur ASV un NATO spēku izvešana jau ir novedusi pie vardarbības pastiprināšanās, veicinot iedzīvotāju aktīvu pārvietošanos valsts iekšienē un arī apdraudot iespējas piegādāt tik ļoti nepieciešamo humāno palīdzību.
Abas organizācijas norāda, ka badam pakļauto cilvēku skaits palielinās ne tikai skaitliski. Tā radītās sekas kļūst arvien skarbākas, jo situāciju pasliktina gan dažādie bruņotie konflikti, gan Covid-19 pandēmija, kurai līdzi nāk gan dažādi pārvietošanās ierobežojumi, gan iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, gan cenu kāpums.
ANO aģentūras norāda, ka viena no iespējām, kurām starptautiskie donori līdz šim ir pievērsuši pārāk maz uzmanības, ir palīdzības sniegšana tieši skarto valstu lauksaimniekiem.
Labības iesēšana īstajā laikā un nepieciešamajā apjomā varētu palīdzēt atrisināt bada radītos draudus.
Tāpat ANO atzīst, ka daudzās, tostarp konfliktu skartajās valstīs, humānās palīdzības organizācijām ir jāsaskaras ar pamatīgu birokrātisko slogu un pretestību, kā arī pārbaudēm. Tas tikai apgrūtina nepieciešamās palīdzības savlaicīgu piegādi grūtībās nonākušajiem cilvēkiem.
